Krimināllikuma grozījumu projekts paredz svītrot no likuma pantu, kas paredz kā vienu no soda veidiem nāvessodu. Grozījumus izdarīs arī kriminālprocesa kodeksā un citos likumos, kas reglamentē nāvessoda piespriešanas un izpildes kārtību.
Grozījumu projekta anotācijā pausts, ka nāvessoda atcelšana nepieciešama, lai saskaņotu Latvijas likumdošanu ar starptautisko paktu par pilsoņu un politiskajām tiesībām, kam Latvija pievienojās 1992.gada 14.jūnijā. Pašlaik tiek izstrādāts likumprojekts, ar kuru Latvija pievienosies pakta 2.fakultatīvajam punktam par nāves soda atcelšanu.
Pievienojoties šim punktam, Latvija nav iecerējusi izmantot nosacījumu, kas paredz, ka nāvessodu tomēr var piemērot kara laikā par vissmagākajiem militārajiem noziegumiem.
Projekta iesniedzēja Ārlietu ministrija uzskata, ka šis nosacījums nav nepieciešams, jo Latvijā nāvessods līdz šim bija paredzēts tikai par slepkavību vainu sevišķi pastiprinošos apstākļos, kas nav uzskatāma par smagu militāru noziegumu. "Nāvessoda iekļaušana pantos, kur līdz šim tas nav bijis paredzēts, būtu pretrunā ar [2.fakultatīvā] protokola būtību, kura 1.pants paredz, ka nevienas protokola dalībvalsts jurisdikcijā netiek piemērots nāvessods," pausts ministrijas atzinumā par likumprojektu.
Ministrija arī norāda, ka Eiropas Padome turklāt izstrādā jaunu Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas protokolu, kas paredzēs nāvessoda atcelšanu arī kara laikā.