No Latvijas 13 gados emigrējuši 259 tūkstoši cilvēku
Foto: LETA

Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ Latvijas iedzīvotāju skaits 2013.gadā samazinājās par 14,3 tūkstošiem jeb 0,7%, kas ir par 2,4 tūkstošiem vairāk nekā 2012.gadā, kad iedzīvotāju skaits starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ samazinājās par 11,9 tūkst. jeb 0,6%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēc CSP aprēķiniem laika posmā no 2000. līdz 2013.gadam no Latvijas emigrācijā devušies un nav atgriezušies apmēram 259 tūkstoši cilvēku. 2014. gada sākumā Latvijā dzīvoja 2 001 468 iedzīvotāji, kas ir par 22,4 tūkstošiem mazāk nekā 2013. gadā.

Pagājušajā no Latvijas izbrauca 22 561 cilvēks, kas ir par 2,6 tūkstošiem mazāk nekā 2012.gadā, bet uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ieradās 8 299 cilvēki, kas ir par pieciem tūkstošiem mazāk nekā 2012.gadā.

Apkopotie dati liecina, ka Eiropas Savienības (ES) un Neatkarīgo Valstu Savienības (NVS) valstis ir galvenie iedzīvotāju galamērķi. Pērn starpvalstu emigrācijas plūsmā ES valstu īpatsvars bija 73,1% (2012. gadā – 81,5%), bet imigrācijas plūsmā – 57,8% (2012. gadā – 54,9%), savukārt NVS valstu īpatsvars bija attiecīgi 16,6% un 31%.

Pagājušajā gadā 92,7% no starpvalstu emigrantiem bija Latvijas valstspiederīgie (Latvijas pilsoņi – 84,9%, Latvijas nepilsoņi – 7,8%), savukārt citu ES valstu pilsonība bija 2,1% aizbraucēju. Latvijas valstspiederīgie veidoja 65% no imigrantu skaita: 57,5% bija Latvijas pilsoņi, savukārt 7,4% – Latvijas nepilsoņi.

Pēc etniskā sastāva latvieši veidoja 10,8 tūkstošus jeb 47,8% no kopējā emigrantu skaita, bet krievi – 7,1 tūkstošus jeb 31,3%, savukārt no imigrantiem 3,1 tūkstoši jeb 37,1% bija latvieši un 2,5 tūkstoši jeb 29,8% – krievi. 2014. gada sākumā latviešu emigranti veidoja 0,9% no kopējā latviešu skaita, bet krievu emigranti – 1,3% no kopējā krievu skaita. Krievu skaits migrācijas dēļ samazinājās vairāk nekā latviešu skaits – latviešu skaits migrācijas dēļ samazinājās par 0,6%, bet krievu skaits – par 0,9%.

Lielākā daļa no visiem emigrantiem – 18,7 tūkstoši jeb 82,8% – bija valsts iedzīvotāji darbspējas vecumā, savukārt 2012. gadā šis rādītājs bija 81,3%.

CSP norāda, ka satraucoši ir tas, ka gandrīz 23% darbspējas vecuma emigrantu jeb 4,3 tūkstoši bija jaunieši 15–24 gadu vecumā, turklāt šis skaitlis nesamazinās (2012. gadā aizbrauca 4,2 tūkstoši jauniešu 15–24 gadu vecumā).

No kopējā imigrantu skaita 6,4 tūkstoši jeb 77,4% bija iedzīvotāji darbspējas vecumā, no kuriem 864 jeb 13,4% bija jaunieši.

Kā liecina apkopotā informācija, darbspējas vecuma emigrantu bija 2,9 reizes vairāk nekā imigrantu, bet 15–24 gadus vecu emigrantu bija pat piecas reizes vairāk (2012. gadā attiecīgi 1,8 un 2,7 reizes vairāk).

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Savienība Emigrācija NVS
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form