Maijā apritēs seši gadi kopš Jaunās konservatīvās partijas (JKP) dibināšanas, un visu šo laiku partijas vadītājs bijis Jānis Bordāns, kurš arī sestdien, 22. februārī, partijas padomes sapulcē kā vienīgais kandidāts tika ievēlēts par partijas valdes priekšsēdētāju. Pirmo reizi kopš partijas dibināšanas JKP šajā gadskārtējā padomes sēdē varēja atskatīties uz vairāk nekā gada laikā paveikto Saeimā, kur tā ir lielākā no valdošās koalīcijas frakcijām, un valdībā, kur pārstāvēta ar trim ministriem.
Gada laikā paveiktais acīmredzami iedvesmo partiju vēl sparīgākam darbam nacionālā līmeņa politikā, kā arī spēcīgam startam Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pavasarī un pašvaldību vēlēšanās pēc gada. Tomēr kopējā patosā sestdien ieskanējās arī pa piesardzīgākai notij, dažiem partijas biedriem aicinot vairāk domāt par sastrādāšanos ar kolēģiem parlamentā, kā arī par pašu partijas biedru publiskās retorikas asumu.
Kad pēc vairāku stundu darba, raiti pēc grafika un īpaša mākslinieciska scenārija par četru gadalaiku ritējuma simbolisku izspēlēšanu, padomes sēdes darba kārtībā sēdes noslēgumā tika nolasīti balsošanas par partijas vadību un institūcijām rezultāti, partijas līderis Bordāns pateicās par atbalstu un personiskā uzrunā atskatījās uz paša dibinātās partijas dzīves gājumu.
Viņš atzina, ka, pirms sešiem gadiem partiju dibinot, tajā bija 223 biedri, no kuriem lielākā daļa vairs nav partijā. Bordāns atzina, ka partijas sastāvs ir vairākas reizes atjaunojies un mainījies, un līdztekus tam arī viņš esot kaut kādā mērā mainījies. "Pateicoties jums, man bijusi iespēja sevi pilnveidot un padarīt lietas, kuru augļus baudīsim vēl tikai pēc daudziem gadiem," sacīja Bordāns, paužot gatavību turpināt darbu kopā ar jauno valdi tikpat atbildīgi.
Patlaban partijā ir 1152 biedri, ir 25 reģionālās nodaļas. Padomes sēdē izskanēja arī lepnums par partijas biedru rindu pieaugumu, jo tām pērn pievienojušies 87 jauni biedri un rindā vēl gaida 50, taču biedru uzņemšana notiek pēc rūpīgas izvērtēšanas.
Bordāns bija vienīgais kandidāts uz partijas valdes priekšsēdētāja amatu, un par viņu aizklātā balsošanā no 261 derīga biļetena bija nodotas 248 balsis. No astoņiem kandidātiem valdē tika ievēlēti četri Saeimas deputāti, kuri ieguva lielāko balsu skaitu – Krišjānis Feldmans (219), Juris Jurašs (216), Juta Strīķe (189), Gatis Eglītis (151).
Mūsu patiesība
Tā kā aprīlī gaidāmas ārkārtas Rīgas domes vēlēšanas, rūpīgi režisētās padomes sēdes sākuma daļā tika likts liels uzsvars uz partijas plāniem nostiprināt savas pozīcijas Rīgas domē, kur 2017. gada pašvaldību vēlēšanās JKP ieguva deviņus mandātus un kur labu starta pozīciju guva JKP tagadējās Saeimas frakcijas kodols. Laika gaitā JKP Rīgas domē gan divus biedrus zaudēja, kad pērn jūnijā pēc balsošanas pretēji frakcijā lemtajam balsojumā par Rīgas mēra Daiņa Turlā (GKR) gāšanu no amata no frakcijas tika izslēgti Imants Keišs un Druvis Kleins.
Šos deputātus vārdā tieši nesaucot, tomēr padomes sēdes gaitā vairākas reizes tika uzsvērts, ka pašlabuma meklētājiem nav vietas šajā partijā. Partijas saliedētība, disciplīna un nepiekāpība sestdien daudz tika skandēta un daudzināta no skatuves, tāpat kā bieži un asi tika kritizēti koalīcijas partneri valdībā, lai gan ne reizi neizskanēja aicinājums veikt kādas izmaiņas valdības vai koalīcijas sastāvā. "Koalīcijas partnerus neizvēlas. Kādus Dievs devis, ar tādiem jāstrādā. Tā nav jaukākā domubiedru grupa, ar ko doties izlūkos, bet citas nav, tāpēc jāstrādā kopā, nemitīgi aizstāvot savus principus," sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
"Veritas nostra est" – tādu teicienu latīņu valodā, kas tulkojumā nozīmē "patiesība ir mūsu", citēja Bordāns, norādot, ka "patiesība mūs padarījusi brīvus no bailēm, tāpēc esam neuzveicami". Uzrunājot padomi, Bordāns uzsvēra, ka partijas panākumu pamatā Saeimas vēlēšanās ir jaunas politikas ieviešana un godīgums, kas sakauj veco sistēmu soli pa solim. "Godīgiem cilvēkiem šodien ir par ko balsot un uz ko paļauties," sacīja Bordāns, norādot, ka "oligarhu, lobētāju, melu un prātu indētāju kantoru" pretdarbība JKP ir prātam neaptverama, jo nelieši ir nobijušies, ka viņu laiki aiziet neatgriezeniski.
Par oligarhu vēlmēm runājot, kā piemēru Bordāns minēja reiderisma gadījumu "Latvenergo" un jaunus spēlmaņus – juristus ar sliktu reputāciju, kas mēģina piekļūt valsts aktīviem, nekustamiem īpašumiem un ostām. Tomēr konkrētus vārdus Bordāns nenosauca. Vienīgā persona, kuras vārds vairākkārt tika pieminēts padomes sēdē negatīvā nozīmē bija Aivars Lembergs. Vēlāk savā izsmeļošajā atskaitē par darbu tieslietu jomas sakārtošanā tieslietu ministrs Bordāns palepojās, ka viņa un ministrijas darbinieku braucienam uz Vašingtonu tomēr bijusi nozīme, lai Lembergu iekļautu ASV sankciju sarakstā.
Solot par partiju finansēšanas reformā, ko JKP uzskata par vienu no saviem labajiem darbiem politiskās vides attīrīšanā, iegūtajiem prāvajiem līdzekļiem strādāt pie konservatīvas politikas veidošanas ekonomikas, izglītības un vides aizsardzības jomā, Bordāns uzsvēra, ka partija rīkojas un rīkosies radikāli, jo dara to, aizstāvot taisnību. Viņš atzina, ka partijai bijušas arī kļūdas un ne visi lēmumi tikuši pietiekami labi izskaidroti sabiedrībai, taču partija no kļūdām ir mācījusies un pēc zaudējuma vienmēr ceļas no jauna.
Padomes sēdē klātesošie partijas līderi pauda lepnumu un gandarījumu, ka tuvinājuši desmit gadus ilgušo "kleptokrātu" valdīšanas galu galvaspilsētā, kā arī iezīmēja, kādus darbus vēlas panākt Rīgas domē pēc ārkārtas vēlēšanām aprīlī, kurā JKP startēs ar mēra amata kandidātu Juri Jurašu priekšgalā. JKP ir pirmā partija, kas nākusi klajā ar ieskatu partijas piedāvājumā Rīgas domes vēlēšanām. Sabiedrības iepazīstināšana ar pilnu JKP programmu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām un visu komandu gan paredzēta martā.
"Rīga būs cilvēku pilsēta – ar zaļu un sakārtotu vidi. Tai ir potenciāls kļūt par labāko dzīvesvietu Ziemeļeiropā," sacīja Jurašs, solot atvērtu un godīgu pārvaldību, bargus sodus zagļiem, drosmīgus un profesionālus cilvēkus amatos, jo "šoferu dēlu un fiktīvi nodarbināto laiks ir beidzies". Jurašs solīja "miljona koku" programmu Rīgai, pilsētas pārveides sākšanu ar Marsa parka izveidošanu Teikā, kā arī ievērojamas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides. Viņš arī solīja ekonomisku uzplaukumu, jo no uzņēmējiem vairs netiks izspiesti kukuļi, kā arī pirmā mājokļa programmu Rīgā, veicinot privāto iniciatīvu mājokļu un bērnudārzu būvēšanā.
Korupcijas kara cirvis
Saeimas deputāts Krišjānis Feldmans, kurš pirms nonākšanas Saeimā strādāja JKP frakcijā Rīgas domē, partijas biedriem atgādināja, ka partijas cīņa pret korupciju novedusi līdz Rīgas domes atlaišanai un ka kleptokrātijas iznīcināšana domē ir visas Latvijas interesēs. "Svēts pienākums ir visai Latvijai stāstīt par to, ka korupcija ir noziegums ar upuriem, un tam pierādījums ir cilvēki, kas dzīvo nabadzībā 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas," sacīja Feldmans. Uzskaitot partijas padarīto un plānoto, Feldmans uzsvēra, ka Saeimas frakcija ir monolīta un nesatricināma, darbojas ar pieaugošu sparu savu politisko mērķu sasniegšanā par spīti koalīcijas partneru greizsirdībai. "Skaidrs mērķis, disciplīna un nesavtība," darbības pamatprincipus uzskaitīja Feldmans, uzsverot, ka primārais ir valsts un iedzīvotāju ekonomiskās intereses, it īpašo to, kam mazi ienākumi.
Pēc stundu garā pārtraukuma, kura laikā padomes sēdes dalībnieki balsoja par jauno valdi, kā arī varēja izmantot īpašo organizēto iespēju īsi aprunāties ar JKP vadības pārstāvjiem, Juta Strīķe atskaitījās par Saeimas frakcijas darbu. Viņa atzina, bez JKP nebūtu bijis iespējams izveidot pirmo valdību bez oligarhu ietekmes, ievēlēt cienījamu Valsts prezidentu un Latvijas Bankas prezidentu, izglābties no iekrišanas "pelēkajā zonā", ieviest beidzot iepakojuma depozīta sistēmu, kā arī šī gada budžetā panākt 200 miljonus eiro pensiju indeksācijai. "Katru lēmumu salāgojam, lai tas nestu Latvijai labumu ilgtermiņā," sacīja Strīķe, paužot lepnumu par frakcijas darbu un kolēģiem.
Viņa sacīja, ka JKP izdevies izraut valsti no Krievijas režīma apkampieniem, jo tas cenšas ietekmēt notikumus Latvijā caur saviem ietekmes aģentiem ekonomikā un politikā, netieši par tādu nodēvējot arī Lembergu. "Būtu labi, ja visi koalīcijas partneri apzinātos, cik bīstama Krievija ir caur vietējiem ietekmes aģentiem," sacīja Strīķe, netieši kritizējot arī bijušo premjeru Māri Kučinski (ZZS), ko nodēvēja par "murrājošo premjeru", kuram tagad uzticēta Nacionālās drošības komisijas vadīšana Saeimā.
Strīķe pauda bažas par Krievijas propagandas "indi", pret ko būtu aktīvāk jācīnās un jānovāc no "ikdienas pārtikas plaukta", nevis jātur vienā plauktā ar sulām un pienu. "Mums jāsargā brīvība kā acuraugs, ar zobiem un nagiem jāraujas uz civilizētas pasaules standartiem," sacīja Strīķe, piebilstot, ka Juraša un Artusa Kaimiņa krimināllietas parādot, kur ved Lemberga ietekmē esoša valdība.
Padomes sēdes turpinājumā trīs JKP ministri atskaitījās par savu darbu, Bordānam ļoti gari un plaši skaidrojot par paveikto un veicamo tieslietu jomā. Pieminot pūles, lai Latvija neiekļūtu "Moneyval" pelēkajā sarakstā un Lembergam tiktu noteiktas sankcijas, Bordāns sacīja, ka "mēs neļausim atslābināties nevienam, pat ja neesam pelēkajā sarakstā. Arī Lembergam visi ceļi vēl nav nogriezti un var atjaunoties, bet mēs to neļausim".
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, sveicinot sanākušos latviski, latgaliski un lībiešu valodā, atgādināja par nepieciešamību mainīt sabiedrības domāšanu, kas Latvijā, atšķirībā no Igaunijas, joprojām nav noticis. Vecajā ekonomikā viss bija skaidrs, ko izstudēt un kur strādāt, bet jaunā ekonomikā svarīga ir mūžizglītība, kas neļauj apstāties un prasa "iespringumu" mūža garumā, uzsvēra ministre. Detalizēti pastāstot par izglītības jomas reformu plāniem, ministre partijas biedrus aicināja diskutēt arī partijas slēgtajās feisbuka grupās, lai nerastos un medijos neizplatītos mīti. Šuplinska atzina, ka liels atbalsts reformu jomā jūtams no Valsts prezidenta kancelejas.
Ministru uzrunām sekojošajā debašu daļā redzamu sarūgtinājumu klātesošajiem sagādāja JKP Rīgas nodaļas vadītāja vietnieks Konstantīns Zorins, kurš publiski iesniedza Bordānam iesniegumu par izstāšanos no partijas, jo gribot vairāk pievērsties ģimenes dzīvei. Zorins, kurš savulaik balsojis par "Saskaņu" un tajā vīlās, jo tā aizgājusi oligarhu pavadā, atzina, ka paliks uzticīgs konservatīvām idejām un pauda cerību, ka partija izpildīs solījumu par bērnu pabalstiem. Zorins pauda vilšanos, ka partija nav vēlējusies uzrunāt vēlētājus krievu valodā, lai gan pats iestājas par vienotu skolu un bērnudārzu sistēmu, bet viņu sāpinot šķelšana latviešos un līdztautiešos.
Virkne debatētāju un runātāju pievērsās arī nepieciešamībai dibināt vairāk reģionālās nodaļas un domāt par to, kā pašvaldību vēlēšanās pārvilināt ZZS vēlētājus, kuriem pēc Lemberga iekļaušanas sankciju sarakstā beidzot pacietības mērs esot pilns. Rīgas domes deputāte un partijas Ētikas komisijas locekle Marija Balcere vērsās pie gados jaunākiem partijas biedriem ar padomu vairāk padomāt, pirms raksta sociālajos tīklos, un pie tā jāpiestrādā arī partijas nodaļu vadītājiem, kam jābūt prasīgākiem pret biedriem. "Esam brīdī, kad mūsu ceļš ved caur ērkšķiem, tāpēc nedrīkstam paklupt un ļauties provokācijām," sacīja Balcere. Viņa arī uzsvēra, ka partija pareizi rīkojusies, ejot uz Rīgas domes vēlēšanām ar savu sarakstu, jo "mēs nevaram vākt ķužus" un iet ar vecām metodēm. Mēra kandidātam būs smagi jāstrādā, tāpēc jābūt labam vadītājam, ne tikai tēvam un zemessargam, sacīja Balcere, paužot atbalstu Jurašam.
Bijušais Augstākās padomes deputāts Rolands Repša pauda prieku par padarīto, tomēr atgādināja, ka vēl daudz darāms, jo valsts vara ir vāja un oligarhi rodas no jauna. "Izaicinājums ir atkārtot Rīgā, kas ir viens burlaku bardaks, valstī panāktās pozitīvās izmaiņas," sacīja Repša. Viņš atgādināja par partijas "KPV LV", kas bijis cinisks un populistisks cilvēku izmantošanas projekts, sabrukumu, un kam pretstats ir JKP kā disciplinēta klusējošu kareivju vienība, kas pēc iekšējām diskusijām paļaujas uz līderu kaujas spējām. Repša uzskata, ka JKP nedrīkst uzņemt caurkritušu politisku spēku dalībniekus. Iespējams, ka viņš ar to domāja Artusu Kaimiņu, kas Saeimā satuvinājies ar JKP frakciju.
Saeimas deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla, pateicoties vēlētājiem par uzticību un slavējot saliedēto frakciju, atzina, ka "no mums baidās un gribētu tikt no mums vaļā". "Par vienotību mūs apskauž, bet jāstrādā ar domu, lai mūs pārvēlētu un lai varam sastrādāties ar citām partijām parlamentā," sacīja Saeimas vicespīkere, atgādinot, ka parlaments ir sabiedrības spogulis. Savukārt par korupcijas kara cirvi, kas tika pieminēts padomes sēdē, Beitnere Le-Galla sacīja, ka "par galvu ciršanu ir jāatceras no pasakām – kur vienu nocērt, tur trīs vietā ataug" un ka Latvijā ir ļoti dziļas saknes korupcijai. Atgādinot par partijas misiju cīnīties par tiesiskumu, deputāte uzsvēra, ka nepieciešams arī labs stils un lieliska komunikācija, kā arī novēlēja ministriem noregulēt attiecības ar nozari, kur tas vajadzīgs.
