No nākamā gada valsts slimnīcām par veselības aprūpes pakalpojumiem maksās pēc vienāda tarifa

Izmaiņas paredz, ka no nākamā gada visiem pakalpojumu sniedzējiem par vienādu veselības aprūpes pakalpojumu valsts maksās vienādas - zemākās izmaksas. Pašlaik slimnīcām pakalpojumus apmaksā pēc atšķirīgiem koeficientiem, tāpēc dažādām slimnīcām maksājamā summa par vienu un to pašu diagnožu ārstēšanu var atšķirties pat par vairākiem simtiem latu. Uz iespēju ietaupīt, mainot šo kārtību, iepriekš norādīja nozares asociācijas.

Ar valdības atbalstītajiem grozījumiem vidējās viena pacienta ārstēšanas izmaksas katrā aprūpes pakalpojumu grupā pārrēķinās, par pamatu ņemot minimālās viena pacienta ārstēšanas izmaksas 2009.gadā.

Tāpat valdība noteica, ka valsts finansējumu prioritāri novirza 11 ārstniecības iestādēm – Liepājas reģionālajai slimnīcai, Daugavpils reģionālajai slimnīca, Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai, Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai, Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai, Jelgavas pilsētas slimnīcai, Jēkabpils rajona centrālajai slimnīcai, Rēzeknes slimnīcai, Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai, Vidzemes slimnīcai, kā arī Nacionālajam rehabilitācijas centram "Vaivari".

Grozījumi arī paredz izmaiņas fiksētā maksājuma par stacionāra darbību plānošanā. Fiksēto maksājumu par stacionāra darbību rēķina, valsts noteiktās viena pacienta vidējās ārstēšanas izmaksas reizinot ar prognozēto pacientu skaitu katrā no veselības aprūpes pakalpojumu programmām un summējot rezultātus. Valdība noteica, ka fiksētais maksājums par stacionāra darbību slimnīcām nevarēs būt mazāks par 85% no iepriekšējā gada līguma summas, taču tas arī nevarēs pārsniegt 95% no iepriekšējā gada finansējuma. Ja paredzamā pacientu skaita ārstēšanai būs nepieciešams mazāk par 85% no līdz šim slimnīcas saņemtā finansējuma, tai piešķirs 85% no iepriekšējā gada līgumā noteiktās summas. Savukārt, ja prognozētais nepieciešamais finansējums pārsniegs 95% no iepriekšējā gadā piešķirtajiem līdzekļiem, slimnīca saņems tikai 95% no aprēķinātā.

Šis ierobežojums neattieksies uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, Paula Stradiņā klīnisko universitātes slimnīcu un Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, kam maksājumu par stacionāra darbību noteiks 90% apmērā no iepriekšējā gada apjoma.

Valdība arī nolēma mainīt traumpunktu finansēšanas kārtību, nosakot, ka fiksēto mēneša samaksu traumpunkta darbības nodrošināšanai piešķirs atbilstoši pacientu skaitam. No nākamā gada traumpunktos, kurus gadā apmeklē līdz 3499 pacientiem, valsts apmaksās 3,25 ārstu slodzes un līdz ar to dežūrēs viens speciālists, bet traumpunktos ar apmeklējumu virs 3500 pacientiem valsts apmaksās 6,5 slodzes, un līdz ar to tajos varēs dežurēt divi speciālisti.

Tāpat no nākamā gada traumpunktu darbību pielāgos pacientu plūsmai – tie strādās darba dienās vakaros un naktī - no plkst.18:00 līdz 8:00 un brīvdienās un svētku dienās 24 stundas diennaktī. VM skaidro, ka, analizējot šā gada traumpunktu darbību, konstatēts, ka dienas laikā, kad ir pieejama palīdzība pie ģimenes ārstiem un dienas stacionārā, traumpunkta darbība nav lietderīga, savukārt darba dienu vakaros, brīvdienās un svētku dienās tie pacientiem vajadzīgi vairāk.

Veselības ministrija uzskata, ka izmaiņas traumpunktu darba laikā nemazinās iespēju saņemt palīdzību, jo arī turpmāk cilvēki varēs vērsties tajās pašās ārstniecības iestādēs.

Grozījumi valdības noteikumos paredz arī pilnveidot ģimenes ārstu kvalitātes novērtēšanas kritērijus un apmaksas kārtību. Tāpat ar nākamo gadu lielajās ģimenes ārstu praksēs, kurās reģistrēti vairāk kā 2000 pacienti, noteikts ilgāks pieņemšanas laiks - ne mazāk par 25 stundām nedēļā.

Grozījumos noteikti arī dežūrārstu skaita plānošanas kritēriji republikas pilsētās – viens dežūrārsts uz 40 tūkstošiem iedzīvotāju - un skaidri definēti medicīniskās aprūpes mājās sniedzēju pienākumi un palīdzības sniegšanas termiņi.

Efektīvākajai līdzekļu izmantošanai nākamajā gadā ieviesīs arī jaunu ambulatoro laboratorisko izmeklējumu finansēšanas kārtību jeb principu "nauda seko pacientam". Jaunajā modelī laboratorisko izmeklējumu apjomus regulēs caur nosūtītāju – ģimenes ārstu vai ārstu speciālistu, ļaujot pacientam brīvi izvēlēties laboratorisko pakalpojuma sniedzēju. Tas nozīmē, ka valsts apmaksātos laboratoriskos pakalpojumus varēs sniegt ikviena iestāde, kas atbilst obligātajām prasībām un kurai noslēgts līgums ar valsti, skaidro VM.

Laboratorisko izmeklējumu finansējuma apjomu, kas būs ģimenes ārstu rīcībā, aprēķinās pēc ģimenes ārsta praksē reģistrēto pacientu skaita un vecuma grupu struktūras, savukārt ārstiem speciālistiem – pamatojoties uz plānoto apmeklējumu skaitu un attiecīgās specialitātes viena apmeklējuma izmaksām. Lai ģimenes ārsti un ārsti – speciālisti varētu plānot piešķirtā finansējuma izlietojumu, Veselības norēķinu centrs katru mēnesi informēs ārstniecības personas par faktisko naudas izlietojumu laboratorisko izmeklējumu apmaksai.

VM cer, ka jaunā kārtība veicinās racionālāku līdzekļu izlietojumu, jo samazināsies no ārstniecības viedokļa nepamatoto nosūtījumu skaits, palielināsies pakalpojuma pieejamība pacientiem un konkurence starp pakalpojuma sniedzējiem.

Valdība otrdien arī uzdeva Veselības ministrijai līdz nākamā gada 1.martam izstrādāt ģimenes ārstu darbības kvalitātes novērtēšanas kritērijus un darbības kvalitātes novērtējuma apmaksas kārtību. Savukārt līdz nākamā gada 1.maijam VM jāizstrādā dienas stacionārā vai aprūpes slimnīcā sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu veidus, prasības dienas stacionāra vai aprūpes slimnīcas darba organizācijai un apmaksas nosacījumus šīm medicīnas iestādēm.

Tāpat līdz 1.maijam ministrijai uzdots izstrādāt stacionāro ārstniecības iestāžu darba kvalitātes vērtēšanas kritērijus, kā arī sniedzamo pakalpojumu apjomu un apmaksas kārtību no 2011.gada 1.jūlija Jūrmalas slimnīcā, Ogres rajona slimnīcā, Tukuma slimnīcā, Kuldīgas slimnīcā, Preiļu slimnīcā, Krāslavas slimnīcā, Madonas slimnīcā, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā, Cēsu klīnikā, Alūksnes slimnīcā un Dobeles un apkārtnes slimnīcā.

Tāpat valdība nolēma, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam līdz nākamā gada 30.jūnijam jāizstrādā jaunu hospitalizācijas plānu, kurā būs noteikts, uz kādu slimnīcu no kuras vietas jāved pacients.

Jau vēstīts, ka nākamā gada budžetā veselības nozarei paredzēts samazināt finansējumu par aptuveni 12 miljoniem latu. To iecerēts panākt, samazinot medikamentu cenas valsts kompensējamo zāļu sistēmā, pārprofilējot slimnīcas un mazinot izdevumus Veselības ministrijā un tās iestādēs.

Veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS) vairākkārt solījis, ka līdzekļu samazinājuma dēļ slimnīcas neslēgs – tās pārprofilēs no daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcām par dienas stacionāriem vai aprūpes slimnīcām. Lai slimnīca netiktu pārprofilēta, tai gadā jābūt vismaz 7000 hospitalizācijas gadījumu un citai tuvākai slimnīcai jāatrodas tālāk par 70 kilometriem. Finanšu ministrijas publiskotais "Fiskālās konsolidācijas pasākumu plāns" paredz, ka izmaiņas varētu skart deviņas no 11 nelielajām daudzprofilu slimnīcām.