No nākamā izglītības ministra sagaida rūpīgāku ieklausīšanos nozares profesionāļos
Foto: Saeimas administrācija

Nākamajam izglītības un zinātnes ministram jāspēj rūpīgāk ieklausīties nozares profesionāļu viedoklī par izglītības un zinātnes pamatproblēmām un reformām, portālam "Delfi" sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete ( V), kura pati savulaik bijusi izglītības ministre, kā arī iepriekš asi vērsusies pret ministra Roberta Ķīļa reformām.

Deputāte teica, ka Reformu partijai (RP) ir jāuzņemas un jāsaglabā atbildība par izglītības un zinātnes nozari un tajā neizdarīto.

Nākamajam nozares ministram ir "vēsturiska iespēja" kļūt par jomas politisko vadītāju, kurš spēj ieklausīties un sadarboties ar nozares vadošiem viedokļu līderiem, tostarp lielākajiem Ķīļa pretiniekiem - Augstākās izglītības padomi (AIP), kā arī prasmīgi virzīt reformas, nevis tās tikai "pasviest gaisā un reāli neiedzīvināt praksē", sacīja Druviete.

"Attīstība ir apstājusies, un situācija ir kritiska. Jaunajam ministram būs jāuzņemas atbildība, lai varētu atjaunot normālu izglītības attīstības procesu. Viņa rokās būs izvēle - atjaunot normālu darbu vai arī atkārtot priekšgājēja kļūdas. Ministrijai ir jābūt labai sadarbībai ar nozares speciālistiem un Saeimas komisiju," teica deputāte.

Viņa izteicās atzinīgi par nākamo iespējamo izglītības un zinātnes ministra amata kandidātu - pašreizējo RP frakcijas vadītāju Vjačeslavu Dombrovski, uzsverot, ka viņš pats ir mācībspēks un paudis gatavību pragmatiski uzlabot dialogu ar nozares spēlētājiem.

"Ja Vjačeslavs Dombrovskis izvēlēsies pareizu stratēģiju nozares attīstībai, viņam ir labas izredzes," teica Druviete.

Uz lūgumu uzskaitīt, viņasprāt, lielākās problēmas ministra Ķīļa darbības laikā, viņa sacīja, ka, pirmkārt, "zem katras kritikas" bijusi tieši komunikācija ar nozari, tādēļ pašlaik zinātnes nozarē jāsāk "ugunsgrēka dzēšana, sakārtojot zinātnes finansējuma jautājumu un valsts pētījumu programmu programmu. Savukārt augstākajā izglītībā tikai pēc premjera iejaukšanās ir radušās cerības sakārtot augstākās izglītības programmu akreditācijas procesu, kas ir "tikai sākums" turpmākiem darbiem.

Pēc Druvietes teiktā, ministrijai ir jāatsauc Augstskolu likuma grozījumi par valodu lietojuma paplašināšanu, kas idejiski dublē esošo kārtību likumdošanā un nav vajadzīgi, turklāt bijusi "vienīgā Ķīļa reforma, kas iesniegta normatīvā akta veidā".

Savukārt vispārējās izglītības lauciņā ministram jāspēj skaidri koordinēt un prognozēt, vai septembrī būs nauda pedagogu algām.

Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītājs Jānis Vētra savukārt teica, ka aicinās nākamo ministru ņemt vērā gadiem ilgi izstrādātās un izsvērtās reformu izmaiņas par augstskolu pārvaldību, sistēmas finansēšanu un tipoloģiju, par inovāciju piesaisti augstākajā izglītībā un citiem jautājumiem.

"Svarīgākais jaunajam ministram, vienalga, vai tas būs Vjačeslavs Dombrovskis vai kāds cits, lai viņš iespējami ātri iepazīstas ar visiem tiem jau izstrādātajiem un ilgi diskutētajiem un nozares pārstāvju akceptētajiem reformu piedāvājumiem, piemēram, Augstākās izglītības nacionālās attīstības koncepcija uz pāri par simts lappusēm," klāstīja Vētra.

Nākamajam ministram būs būtiski apzināties, ka viņš "nenāk tukšā vietā" un ka viņam nav jābūt "jaunajai Mesijai, kas nāks pie tautas un rādīs mums visiem, kā dzīvot," piebilda padomes vadītājs, uzsverot, ka vēlas argumentētu sarunu par veicamajiem un nepadarāmajiem darbiem izglītības jomā.

Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvis Edgars Grigorjevs portālam "Delfi" teica, ka pašlaik vēl nav 100% skaidrs, ka Ķīlis atkāpjas no ministra amata. Savukārt, ja tas notiek, jābūt pārliecībai, ka reformas tiks turpinātas.

"LIZDA vēlas, lai ministra nomaiņa nekavētu attīstību un neatmestu mūs atpakaļ par vairākiem mēnešiem. Ir svarīgas lietas, kam nepieciešama politiskā vadība," viņš pauda.

Arodbiedrība arī cer, ka "nozares balss nepazudīs politiskajās diskusijās, kad izvēlēs nākamo ministru" un diskusijās par izglītības un zinātnes jomas nākotni. Tikmēr, kamēr nebūs bijusi iespēja diskutēt ar Vjačeslavu Dombrovski, LIZDA par potenciālo nākamo nozares ministru vēl neizteiksies, teica Grigorjevs, piebilstot arī, ka arodbiedrība būs gatava viņam izklāstīt savu redzējumu par situāciju zinātnē, augstākajā, vispārējā un profesionālajā izglītībā.

Jau vēstīts, ka pašreizējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis veselības stāvokļa dēļ ir gatavs atkāpties no amata, žurnālistiem sacīja RP frakcijas vadītāja vietnieks Edmunds Demiters.

Ķīļa pārstāvis Reinis Tukišs žurnālistiem apliecināja, ka ministrs gatavs demisionēt, ja viņa sāktajām reformām būs nodrošināta pēctecība.

Ķīlis pirmdien informējis RP Saeimas frakciju un valdi, ka ir gatavs atkāpties no amata, ja tiek nodrošināta politiskā pēctecība ministrijā un turpinātas iesāktās reformas.

Vjačeslavs Dombrovskis pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes apliecināja, ka ir gatavs kandidēt uz ministra amatu, tad, ja viņa kandidatūra gūs Saeimas vairākuma atbalstu.

Viņš apliecināja gatavību turpināt un pabeigt Ķīļa iesāktās reformas izglītības jomā, īpaši, ņemot vērā, ka reformas bijusi viena no galvenajām RP programmas sastāvdaļām.

Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (V) pauda pārliecību, ka esošais koalīcijas līgums nav jāmaina un atbildībai par izglītības jomu jāpaliek RP pārziņā.

Par to, vai Vjačeslavam Dombrovskim izdosies saņemt Saeimas vairākuma atbalstu skaidrāk būs zināms otrdien, kad viņam paredzētas tikšanās ar visām koalīcijas frakcijām.

Ja viņš gūs koalīcijas atbalstu, tad balsojums par viņa apstiprināšanu varētu būt jau ceturtdien, sacīja premjers.

Tags

Ina Druviete LIZDA Reformu partija Roberts Ķīlis Saeima Valdis Dombrovskis Vjačeslavs Dombrovskis

Comment Form