Amatpersona nenorādīja, cik ilgā laikā tas varētu notikt, taču pauda viedokli, ka NP uzsāktais pētījums, lai noskaidrotu, kāda ir reģionos dzīvojošo nepilsoņu motivācija naturalizēties, šo viņas pieļāvumu apstiprinās.
Jau ziņots, ka 80 Latvijas pagastos notiek nepilsoņu aptaujas, lai noskaidrotu viņu viedokli par pilsonības jautājumiem. Tiek pētīti tie pagasti, kuros ir liels nepilsoņu un nepilsoņu ģimenēs dzimušo bērnu skaits.
Aldermane uzsvēra, ka 80 pagasti ir sadalīti trīs grupās. Pirmajā ir tie nepilsoņi, kas runā latviešu valodā, ir labprātīgi asimilējušies, bet nekļūst par pilsoņiem. Pētījumā tiks mēģināts noskaidrot, kādi ir šīs parādības iemesli.
Otrā grupā ir pašvaldības, kurās ir daudz nepilsoņu, kuri pārsvarā runā krievu valodā un naturalizēties nevēlas. Pētījumā tiks mēģināts noskaidrot, kāpēc šie cilvēki nevēlas naturalizēties.
Trešajai grupai tiks vaicāts, kāpēc vecāki naturalizējoties nereģistrē savus bērnus kā Latvijas pilsoņus. Šobrīd, pēc Aldermanes teiktā, kā Latvijas pilsoņi reģistrēti apmēram 1 000 bērni no vairāk nekā 16 000 bērniem.
Par pētījumu sīkāka informācija tiks sniegta 1.februārī, kad būs zināmi pētījuma pirmie rezultāti. Pētījumu finansiāli atbalsta Somijas vēstniecība Latvijā.
Šogad Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā ieguvušas 9 009 personas, Latvijas pilsonību reģistrācijas kārtībā līdz 2002.gada 1.decembrim ieguvusi 591 persona un par Latvijas pilsoņiem līdz 2002.gada 1.decembrim atzīti 233 pēc 1991.gada 21.augusta dzimušie bērni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
