Līdz ar to no ostas izslēgto zemju nomnieki tās varēs iegādāties par tirgus cenu, nevis par ievērojami mazāku samaksu, kas būtu iespējams, ja viņi paspētu iesniegt privatizācijas ierosinājumus līdz septembrim, ko pieļāva pirmoreiz pieņemtais valdības lēmums.
Pirmoreiz valdība lēmumu par ostas robežu maiņu steidzamības kārtā pieņēma pirms nedēļas, neiesniedzot Valsts Kancelejā visus nepieciešamos dokumentus.
Tika lēsts, ka lielu daļu no ostas izslēgtās vērtīgās zemes to nomnieki varēs privatizēt, un pašvaldība zaudēs miljoniem latu. Ja zeme ir apbūvēta, privatizējot to varētu iegūt par 70%—80% no tirgus vērtības.
Vērtīgākā no brīvostas teritorijām ir Andrejsala, kas iznomāta "Jaunrīgas attīstības uzņēmumam". Tās pastarpinātie īpašnieki ir Latvijas Pirmās partijas Aināra Šlesera bijušais biznesa partneris norvēģis Turmuds Stene Juhansens, kā arī Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles kādreizējais padotais Jānis Leimanis.
Laikraksts "Diena" lēsa, ka zemi privatizējot, nevis pērkot pēc tirgus vērtības, Andrejsalas attīstītāji ietaupītu ap 60 miljonu latu.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem Rīgas brīvostas teritorijas kopplatība ir 6348 hektāri, tai skaitā zeme - 1962 hektāri, iekšējie ūdeņi - 1271 hektārs, bet ostas ārējais reids - 3115 hektāri. Teritorijas kopplatību varēs precizēt pēc robežu uzmērīšanas dabā.
Rīgas brīvostas robeža noteikta līdz Vanšu tiltam. Paredzēts, ka teritorijās, kur ostas robeža ir pa Daugavas krasta līniju, Rīgas brīvosta drīkst veikt ar ostas akvatorija uzturēšanu saistītu darbību 20 metru platā teritorijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
