Centra vadība nekādus oficiālus paskaidrojumus nav sniegusi, informēja centra "Ezerkrasti" iemītnieki.
Kā pastāstīja Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice, klientu pārvietošana notiek, tomēr tā ir brīvprātīga.
Labklājības departaments piedāvā cilvēkiem turpmāk saņemt pakalpojumu citviet saistībā ar to, ka Labklājības ministrija (LM) paaugstinājusi pakalpojuma saņemšanas cenas aprūpes centros. Pārcelšanās uz lētākiem aprūpes centriem tiek piedāvāta tiem klientiem, kuri uzturēties "Ezerkrastos" vairs nevar atļauties.
Savukārt, kā skaidroja Brice, šāda "Ezerkrastu" klientu neizpratne par dažu iemītnieku pārvietošanu izveidojusies tāpēc, ka, neskatoties uz Labklājības departamenta ierosinājumu centra vadībai skaidrot iemītniekiem esošo situāciju par pakalpojuma cenu pacelšanu, vadība to nav ņēmusi vērā. Tāpat VSAC "Rīga" vadītāja Inese Paudere departamentam esot norādījusi, ka klientus informēs individuāli.
Kā centra iemītnieki norāda vēstulē medijiem, no vienas filiāles "Ezerkrastu" ēkas, kurā dzīvo aptuveni 350 cilvēku, kopš 6.janvāra pārvietoti apmēram 20 cilvēki, bet jauni klienti pēdējo divu mēnešu laikā neesot uzņemti.
Centra vadība ar iemītniekiem sapulces neesot rīkojusi aptuveni pusotru gadu, bet neoficiāli no darbinieku puses centra iemītnieki ir brīdināti, ka "Rīgas dome it kā pēkšņi esot atteikusi līdzdalību uzturēšanās izdevumu segšanā tiem iedzīvotājiem, kuri līdz šim ar savu mazo pensiju nav varējuši pilnībā tos segt".
Vēstulē centra iemītnieki skaidro, ka viņi ir saņēmuši norādes par nepieciešamību meklēt sponsoru vai arī citus aprūpes centrus ārpus Rīgas, kuros pakalpojumu varēs saņemt lētāk.
"Ezerkrastu" iemītnieki vēstulē skaidroja, ka viņi ir neizpratnē par šādu rīcību, kā arī nevēlas tikt pārcelti uz citu centru, kurš būtu tālāk no Rīgas un sabiedrības kopumā. Viņi uzsvēra, ka, dzīvojot "Ezerkrastos", var iekāpt sabiedriskajā transportā un nokļūt līdz pilsētai, bet pārvietošanas gadījumā uz attālākiem aprūpes centriem viņiem šāda iespēja zustu, kā arī draugi un tuvinieki vairs nevarētu viņus apciemot.
Ar VSAC "Rīga" vadītāju Pauderi pirmdien sazināties nav izdevies.
Kā informēja Brice, Labklājības departaments vairākkārt esot LM uzsvēris, ka neatbalsta cilvēku pārvietošanu no VSAC "Rīga" filiālēm "Ezerkrasti" un "Jugla", ņemot vērā klientu vecumu un veselības stāvokli.
Brice norādīja, ka LM nav ņēmusi vērā Labklājības departamenta ieteikumus un klientu faktisko maksātspēju, palielinot sociālo aprūpes centru (SAC) pakalpojuma cenu.
Tāpat LM primāri, palielinot cenu klientiem, nav konsultējusies par Rīgas pilsētas pašvaldības iespējām, kā arī nav analizējusi pašvaldības iespējas maksāt par pakalpojumu sociālo centru klientiem, piebilda Brice.
Kā skaidroja Brice, pašlaik vienīgais tiesiskais risinājums Rīgas pašvaldības klientiem šogad saņemt pakalpojumu filiālēs "Ezerkrasti" un "Jugla" ir Labklājības departamenta un VSAC "Rīga" noslēgtais sadarbības līgums.
Saskaņā ar šo sadarbības līgumu Rīgas pašvaldība ir gatava maksāt līdz 250 eiro mēnesī par katru pilsētas pašvaldības klientu vai meklēt jebkuru pašvaldības finansiālajām iespējām atbilstošu tiesisku risinājumu klientu palikšanai filiālēs "Ezerkrasti" un "Jugla", ja nu LM maina savu pozīciju, piebilda Brice.
Jau ziņots, ka LM plāno slēgt VSAC "Zemgale" filiāli "Kauguri" un SAC "Vidzeme" filiāli "Rauna" un šo aprūpes iestāžu klientus pārvietot uz VSAC "Rīga" filiāles "Ezerkrasti" jaunatklāto korpusu, informēja LM pārstāve Marika Kupče.
Abas aprūpes iestādes tiekot slēgtas, jo tās neesot piemērotas klientu vajadzībām. LM šādi plāno uzlabot dzīves kvalitāti cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura veselības traucējumiem.
Cilvēkus no "Kauguriem" plānots pārcelt, jo filiāles telpu platība ir neatbilstoša noteiktajām higiēnas prasībām. Tāpat šī VSAC telpas neesot piemērotas klientu vajadzībām atbilstošu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai un saturīgai brīvā laika pavadīšanai.
Savukārt "Raunas" klientus plānots pārcelt, jo nekustamais īpašums, kurā filiāle ir izvietota, nav valsts īpašums, līdz ar to nav iespējams veikt ilgtermiņa ieguldījumus ēku sakārtošanai un nodrošināt pilnvērtīgus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.
