Svetlana Opļetina vērsās tiesā pēc tam, kad viņas dēlu 2006.gadā Ilūkstes ielā aiz neuzmanības nogalināja policijas darbinieks Genadijs Ivanovs. Viņa iesniedza prasību tiesā, lūdzot no Latvijas valsts piedzīt 155 000 latu. Rīgas apgabaltiesa no valsts piedzina 1011 latu zaudējumus un 20 000 latu morālā kaitējuma kompensāciju, bet pārējā daļā prasību noraidīja. Spriedums tika pārsūdzēts AT, kas lietu izskatīja 17.janvārī.
Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, otrdien AT sievietes prasību apmierināja daļēji un no valsts piedzina 1011 latu zaudējumus un 20 000 latu morālā kaitējuma atlīdzību, bet pārējā daļā prasība tika noraidīta.
Otrdien pasludināto spriedumu 30 dienu laikā no 7.februāra būs iespējams pārsūdzēt AT Senātā.
Kataja iepriekš informēja, ka sākotnēji tiesā iesniegtajā prasībā sieviete no valsts patiešām vēlējusies piedzīt 155 000 latu, taču jau Rīgas apgabaltiesas sēdē viņas pārstāve prasību uzturējusi vien daļēji, lūdzot piedzīt 75 000 latu morālā kaitējuma atlīdzību, kā arī 1011 latu zaudējumus.
2006.gada 2.janvāra vakarā Ilūkstes ielā vairāki vīrieši nežēlīgi sita zemē nogrūstu jaunieti. To pamanīja policijas darbinieks, kurš tobrīd pastaigājās ar sievu. Policists raidīja gaisā brīdinājuma šāvienu, taču vairāki kaušļi ignorēja viņa prasības un turpināja sist guļošo. Mēģinot izšķirt konfliktu, likumsargs izdarīja nejaušu šāvienu, kas trāpīja jaunietim galvā. Viņš no gūtā ievainojuma notikuma vietā nomira.
Nogalinātā jaunieša māte pastāstīja, ka tovakar uzbrukts viņas jaunākajam dēlam, kurš saucis palīgā. Saucienus izdzirdējusi māte un brālis, un abi no mājām izskrējuši uz ielas. Palīgā pieskrējušais brālis iesaistījies konfliktā, bet māte stāvējusi netālu un izmisīgi lūgusi garām ejošos cilvēkus palīdzēt, jo uzbrucēji viņas vecāko dēlu jau bija nogrūduši zemē un sita. Viņa vairs neatminējās, kurā brīdī piesteidzās policists un kā notika šāviens, bet atceras tikai to, ka turējusi klēpī jau mirstošā dēla galvu.
2006.gada 24.augustā Latgales priekšpilsētas tiesa Ivanovu atzina par vainīgu nonāvēšanā aiz neuzmanības un piesprieda vīrietim nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu ar tikpat ilgu pārbaudes laiku. Spriedumu vēlāk nemainīja ne Rīgas apgabaltiesa, ne Augstākās tiesas Senāts. Senāta spriedums stājās spēkā 2007.gada 9.martā.
Opļetina Rīgas apgabaltiesā iesniegtajā prasībā bija norādījusi, ka viņai kriminālprocesa gaitā nav bijusi iespēja saņemt kompensāciju par dēla nogalināšanu, tādēļ viņa izmanto savas tiesības prasīt kompensāciju civiltiesiskā kārtībā.
Rīgas apgabaltiesa 2010.gadā viņas prasību apmierināja daļēji un no valsts piedzina 1011 latu zaudējumus un 20 000 latu morālā kaitējuma kompensāciju. Pārējā daļā apgabaltiesa Opļetinas prasību noraidīja.
Apelācijas sūdzību AT par pirmās instances tiesas spriedumu iesniedza Iekšlietu ministrija, bet pretapelācijas sūdzību - prasītāja.