No vardarbības cietušie paši varēs tiesu lūgt ierobežot varmāku  (4)

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (NA) norādīja, ka gan Latvijā, gan starptautiskā praksē ir pierādījies, ka attiecības ģimenē ir personiskas un ne vienmēr ir vēlēšanās vienam pret otru uzsākt kriminālprocesu. Līdz ar to svarīgāk ir īstenot preventīvus pasākumus, lai dzīvības un veselības apdraudējumus novērstu jau agrīnā stadijā.

Tieslietu ministrijas virzītie grozījumi Civilprocesa likumā paredz, ka cietušās personas tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību, varēs aizsargāt ar pagaidu personisko tiesību aizsardzības līdzekļiem, piemēram, vardarbīgajai personai aizliedzot tuvoties un sazināties ar cietušo.

Tāpat grozījumi paredz, ka izskatīt jautājumu par personisko tiesību aizsardzības līdzekļu noteikšanu būs pieļaujams jebkurā civilprocesa stadijā, arī pirms prasības celšanas tiesā.

Apmierinot pieteikumu par personisko tiesību aizsardzības līdzekļu noteikšanu pirms prasības celšanas, tiesa vai tiesnesis noteiks no vardarbības cietušajai personai termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā - ne ilgāku par vienu gadu.

Tomēr gadījumos, ja varmākam būs noteikts pienākums atstāt mājokli un aizliegums atgriezties, uzturēties vai tuvoties mājoklim, kurā pastāvīgi vardarbīgā persona dzīvojusi kopā ar cietušo, tiesa vai tiesnesis noteiks no vardarbības cietušajai personai termiņu prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā - ne ilgāku par 30 dienām, skaidro TM.

Ja tiesa pieņēmusi lēmumu par personisko tiesību aizsardzības līdzekļu noteikšanu pirms prasības celšanas, vardarbībā cietušajai personai nebūs pienākums celt prasību.

Tomēr, ja vardarbībā cietusī persona vēlēsies "saņemt aizsardzības turpinājumu", tās interesēs būs prasību celt, jo tādējādi aizsardzība varēs turpināties arī visu pamatprasības izskatīšanas laiku, paredz normatīvu izmaiņas.

Pieteikumu par personisko tiesību aizsardzības līdzekļu noteikšanu tiesa izlems ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc pieteikuma saņemšanas, gadījumos, ja kavēšanās varētu radīt neatgriezenisku cietušās personas tiesību aizskārumu. Ja risks nav tik augsts, tiesa pieteikumu par personisko tiesību aizsardzības līdzekļu noteikšanu izlemj 20 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.

Cietusī persona par personisko tiesību aizsardzības līdzekļu noteikšanu būs atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.

Varmākam par ļaunprātīgu tiesas lēmuma par personisko tiesību aizsardzības līdzekļa noteikšanu nepildīšanu iestāsies kriminālatbildība, proti, sods ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.

Savukārt grozījumi likumā "Par policiju" paredz jaunas tiesības Valsts policijai un Pašvaldības policijai izsaukumu uz mājsaimniecībām laikā. Proti, policija izsaukuma laikā uz rakstveida pieteikuma pamata gadījumos, kad pastāv tūlītēji draudi, ka persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, varētu nodarīt kaitējumu citas personas, kas pastāvīgi dzīvo šajā mājoklī, brīvībai vai veselībai, varēs uzlikt par pienākumu personai, kas rada draudus, atstāt, neatgriezties un neuzturēties mājoklī vai neuzturēties mājokļa tuvumā uz laiku līdz septiņām dienām no lēmuma pieņemšanas brīža.

Ja aizsargājamā persona vēlēsies, lai pēc policijas lēmuma tiesa izskata arī jautājumu par personisko tiesību aizsardzības līdzekļa noteikšanu, policija, ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā, dokumentus nosūtīs tiesai jautājuma izskatīšanai par personisko tiesību aizsardzības līdzekļa noteikšanu vardarbīgajai personai.

Plānots, ka likumprojekti stāsies spēkā 2014.gada 1.janvārī.

Likumprojekti vēl jāapstiprina Saeimai.