Nelielā komanda, kurā ir arī divas svētā Andreja kopienas māsas, apmetusies bijušajās skolas telpās daudzstāvu namā Palasta ielā 3, Vecrīgā, kur iekārtoti vairāki biroji, divas ēdamzāles, virtuve un lūgšanu vieta. Ienākot telpās, jaušama nedaudz saspringta, darbīga gaisotne, klab datoru taustiņi, noris sarunas pa telefonu, un Hanjols laiku pa laikam izvaicā jauniešus par padarīto.
Pēkšņi šķind zvans, jaunieši pamet savus darbus un dodas uz lūgšanu. Viņi lūdzas, apsēdušies vai nu vienkārši uz grīdas, vai nelieliem koka ķeblīšiem, un lūdzas veidā, kas raksturīgs tieši Tezē kopienai – īsas, daudzbalsīgas Dieva slavēšanas un pielūgsmes dziesmas mijas ar klusuma brīžiem, kuros katrs klātesošais var pateikties Dievam vai lūgt par citu un par savām vajadzībām.
Lūgšanu vietu apgaismo vien pie krusta aizdegtās sveces. Askētiski un vienlaikus meditatīvi, tāpēc negribot nākas sev uzdot jautājumu, kas pamudina jauniešus mērot tūkstošiem kilometru, piemēram, no Ķīnas uz Latviju, lai kopā ar citiem pavadītu dienas šādos vienkāršos apstākļos un lūgšanās. Šis ir galvenais jautājums, kuru "Delfi" uzdod arī savam sarunu biedram brālim Hanjolam.
Doties uz svešu pilsētu un valsti vien pāris mēnešus, pirms tur ieplānots sarīkot tik vērienīgu pasākumu kā Tezē Eiropas jauniešu tikšanās, izklausās pēc īstas avantūras.
Tā patiešām ir. Esmu pirmo reizi Rīgā un Latvijā un, protams, pasākuma rīkošanā sastopos ar ļoti daudz nezināmām lietām. Nezinu cilvēkus, kultūru un vēsturi. Avantūras būtība ir izaicinājums paļauties uz Dievu un cilvēkiem, paveicot kaut ko tik grandiozu ar ārkārtīgi ierobežotiem finansiālajiem un cita veida līdzekļiem. Šoreiz mēs to varam paveikt ar Latvijas iedzīvotāju palīdzību. Tezē kopienas pārstāvji tic, ka mēs esam te laipni aicināti un ka latvieši vēlas citu valstu iedzīvotājiem parādīt savu valsti un savu kultūru.
Tezē jauniešu dienās Rīgā pulcēsies apmēram 10 000 līdz 15 000 jaunu cilvēku no visas pasaules. Mūsdienu jauniešu vecvecāki pirms 60-70 gadiem, dodoties uz svešām valstīm, to darīja ar ieročiem rokās, taču pašlaik jaunieši, kas ieradīsies Latvijā, līdzi ņems mūzikas instrumentus, jo viņi vēlas te atnest prieku un līksmi. Viņi vēlas būvēt jaunus paļāvības tiltus, sanākt kopā, vairot savstarpēju uzticēšanos, draudzību un mieru.
Kā jūs pats nonācāt līdz Tezē brāļu kopienai? Radies iespaids, ka Korejā budisms un konfūcisms ir daudz vairāk izplatīti, nekā kristietība. Kāpēc devāties uz Eiropu?
Esmu no korejiešu katoļu ģimenes. Korejā vispār ir diezgan daudz kristiešu, apmēram tik pat daudz, cik budistu. Pirms 37 gadiem es Korejā, Seulā satiku dažus Tezē brāļus, kuri tur pārcēlušies uz pastāvīgu dzīvi.
Līdz tam es studēju masu komunikācijas teoriju, kā arī strādāju žurnālā par žurnālistu. Satiku ļoti daudz dažādus cilvēkus, tostarp no augstākās sabiedrības, kā arī bezpajumtniekus. Man patiesībā bija brīnišķīga dzīve.
Viņi man kļuva par labiem draugiem, mēs laiku pa laikam tikāmies un runājām, lūdzāmies kopā. Septiņus gadus pēc iepazīšanās ar viņiem es aizbraucu uz Franciju, uz Tezē. Tas notika 1988. gadā un man bija 26 gadi.
Līdz tam es studēju masu komunikācijas teoriju, kā arī strādāju žurnālā par žurnālistu. Satiku ļoti daudz dažādus cilvēkus, tostarp no augstākās sabiedrības, kā arī bezpajumtniekus. Man patiesībā bija brīnišķīga dzīve. Tomēr nevarēju samierināties ar to, ka vienmēr rakstu par citiem, kuri darījuši kaut ko nozīmīgu, kuri aiz sevis kaut ko atstājuši. Arī man pašam gribējās radīt kaut ko paliekošu, kaut ko ļoti intensīvu. Pirms aizceļoju uz Eiropu, man bija sapnis padzīvot kā misionāram kādā nabadzīgā valstī, piemēram, Taizemē, kur tobrīd bija daudz Vjetnamas kara bēgļu. Vēl bija doma braukt uz Bangladešu, kur ir ārkārtīgi daudz nabadzīgu cilvēku. Es gribēju ziedot pāris savas dzīves gadus, lai dzīvotu nevis sev, bet citiem.
Tobrīd manā garīgajā dzīvē notika ļoti dziļi meklējumi, es gribēju pieredzēt kaut ko ārkārtīgi intensīvu. Nevēlējos vairs virspusējību, negribēju vienkārši darīt kaut ko.
Taču ātri vien sapratu, ka, lai ko tādu darītu, man nav nepieciešamo prasmju un iemaņu. Neesmu ne medmāsa, ne ārsts, ne lauksaimnieks, ne inženieris. Man nav profesijas, kura būtu noderīga nabadzīgiem iedzīvotājiem vai kara bēgļiem. Tieši tobrīd arī mani draugi Tezē brāļi ierosināja aizbraukt uz viņu kopienu Francijā un padzīvot tur, lai pieredzētu kaut ko atšķirīgu.
Kā jūsu ģimene pieņēma jūsu izvēli un aizbraukšanu tik tālu no Korejas? Vai nebija grūti pieņemt lēmumu par dzīvi celibātā?
Precējies nebiju, taču draudzene gan man bija. Tomēr mēs izšķīrāmies, vēl pirms devos prom. Mūsu draudzība man ir brīnišķīga pieredze, mums bija tiešām tuvas attiecības, mīlestība. Man patika mana draudzene Tomēr visu laiku sevī jutu, ka neesmu gandarīts, ka manī bija iekšā dziļāka vēlme. Pie sevis domāju: ja mīli, tad taču jāatdod sevi visu. To es nevarēju. Acīmredzot ar laulībām un ģimeni man nebija gana.
Visgrūtāk manu izvēli kļūt par brāli bija pieņemt manam tēvam. Viņš bija pamatīgi vīlies. Arī mamma bēdājās, jo Francija ir ļoti tālu no Korejas un vienam otru apciemot ir ļoti sarežģīti. Tomēr mamma apzinājās, ka tas bija Dieva aicinājums. Viņa mani ārkārtīgi mīlēja. Esmu jaunākais no deviņiem bērniem ģimenē. Vēl pirms es izvēlējos šādu dzīves ceļu, viena mana māsa Korejā kļuva par benediktiešu ordeņa mūķeni. Mamma tēvu mēdza mierināt, sakot, ka viens no deviņiem jau kalpo Dievam, kāda tur vairs starpība, ka pievienojas vēl viens. Pamazām arī tēvs samierinājās. Lielākā dāvana, ko saņēmu no vecākiem bija tāda, ka viņi man ļāva izvēlēties savu ceļu.
Kāpēc Tezē jauniešu pulcēšanās šogad notiek tieši Latvijā?
Eiropas jauniešu tikšanās šogad noritēs jau 39. reizi. Kopš Latvija atguva neatkarību, arī latvieši ir braukuši uz kopienas rīkotajām jauniešu tikšanās reizēm dažādās valstīs. Tezē kopienai izveidojies labs kontakts ar Latvijas kristiešiem, kuri bieži viesojušies arī kopienā Francijā.
Latvija ir mazākā valsts, kura līdz šim aicinājusi pie sevis rīkot Eiropas jauniešu tikšanos.
Pirms diviem gadiem Rīgā noritēja Baltijas valstu Tezē tikšanās, tad arī saņēmām aicinājumu Eiropas jauniešu tikšanos, kas ir ievērojami lielāks pasākums, rīkot tieši šeit. Saņēmām arī oficiālu ielūgumu, ko bija parakstījuši Latvijas katoļu, luterāņu, pareizticīgo un baptistu baznīcu bīskapi.
Noteikti varat iztēloties, ka Latvija ir mazākā valsts, kura līdz šim aicinājusi pie sevis rīkot Eiropas jauniešu tikšanos. Iepriekš esam to darījuši Itālijā, Francijā, Vācijā un Spānijā, Austrijā... Latvija tāpat ir pirmā no postpadomju valstīm, kurā notiek Tezē kopienas rīkotais pasākums.
Latvija tāpat ir pirmā no postpadomju valstīm, kurā notiek Tezē kopienas rīkotais pasākums.
Četras reizes tikšanos esam rīkojuši arī Polijā. Latvija arī atrodas vistālāk uz ziemeļiem, ja salīdzina ar valstīm, kur tikšanās rīkotas līdz šim. Mēs esam laimīgi, ka varam to darīt šeit. Tas ir liels izaicinājums un piedzīvojums.
Kā jūs iegūstat finansējumu tik liela mēroga pasākuma rīkošanai?
Tezē brāļu kopiena ir klostera biedrība. Savās mājās Francijā, Tezē, mēs arī strādājam dažādās darbnīcās, piemēram, keramikas darbnīcās, kur ražojam priekšmetus, kurus vēlāk pārdodam un par iegūto naudu nopelnām sev iztiku.
Daži brāļi zīmē un pārdod savus zīmējumus, vēl mēs tirgojam arī grāmatas. Tezē brāļi nepieņem dāvanas un ziedojumus. Vēlamies saglabāt neatkarību un dzīvot vienkāršu, pieticīgu dzīvi. Tezē Eiropas jauniešu dienām finansējumu iegūstam arī paši nopelnot, turklāt arī atbraukušie jaunieši maksā dalības maksu. Lielu atbalstu sniedz arī pilsētas dome.
Tezē brāļu kopiena Francijā ir neliela. Kāpēc jūs ar saviem ierobežotajiem resursiem uzņematies rīkot pasākumu vairāk nekā desmit tūkstošiem jauniešu?
Uzskatu, ka jauni cilvēki ir meklējumos, viņi vēl meklē dzīves jēgu, meklē mieru, meklē kaut ko nozīmīgu. Un tas savukārt ir tas, ko mēs vēlamies nodot tālāk. Mūsu mērķis ir padarīt pasauli labāku. Sapulcēšanās kopā Tezē jauniešu dienās, lai nodotos lūgšanām un kopā paklusētu, nav bēgšana no sarežģītās pasaules un problēmām. Gluži otrādi. Kopīgi lūdzoties, daloties savās pārdomās un jautājumos, kopā meklējot atbildes, jaunieši iegūst spēku dzīvot un var padarīt sabiedrību un pasauli labāku.
Jauni cilvēki ir meklējumos, viņi vēl meklē dzīves jēgu, meklē mieru, meklē kaut ko nozīmīgu.
Bez jauniešu pašu palīdzības tik apjomīgas tikšanās nemaz nebūtu iespējamas, jo viņi pieņem vienkāršus apstākļus. Bieži, ierodoties valstī, kur notiks gadskārtējā tikšanās, viņi nemaz nezina, kur nakšņos, tāpēc līdzi ņem guļammaisus un matračus.
Ierasts, ka Eiropas jauniešu tikšanās dalībnieki apmetas pie viesģimenēm. Kā pašlaik sokas viesģimeņu meklējumos?
Pagaidām var teikt, ka esam tikai sākuši, konkrētu viesģimeņu skaitu vēl nezinām. Meklēšana notiek decentralizēti, apzinot Latvijas draudzes un lūdzot to pārstāvjiem pašiem sazināties ar varbūtējām viesģimenēm. Par konkrētu viesģimeņu skaitu varēsim runāt tikai novembra vidū.
Taču man nav ne mazāko šaubu, ka mēs spēsim līdz 28. decembrim, kad sāksies Tezē jauniešu tikšanās, ikvienam dalībniekam atrast naktsmājas. Pirms vairākiem gadiem tikšanās bija daudz apjomīgākas, pulcējot kopā 50 un pat 60 tūkstošus cilvēku, piemēram, Berlīnē vai Štutgartē, Hamburgā.
Sapulcēšanās kopā Tezē jauniešu dienās, lai nodotos lūgšanām un kopā paklusētu, nav bēgšana no sarežģītās pasaules un problēmām.
Protams, gadījās arī tā, ka vēl nedēļu pirms pasākuma pietrūka kādu 20 vai 30 tūkstošu naktsmāju. Tad gan nācās smagi pastrādāt un klauvēt pie ārkārtīgi daudzām durvīm. Tomēr šobrīd tikšanos mērogs ir samazinājies. Esmu pārliecināts, ka tiksim galā. Tas vienmēr līdz šim ir izdevies. Neviens vēl nav gulējis uz ielas (smejas).
Ja jums mājās ir brīva vieta, piemēram, viesistabā, kuru apkurina, kādu divu kvadrātmetru platībā, tad jūs esat laipni aicināti uzņemt vienu cilvēku. Jaunieši ieradīsies 28. decembra vakarā, pēc desmitiem. Visu dienu viņi būs dažādos pasākumos. Tas nozīmē, ka programma nav jāgatavo, to darīsim mēs. Viņiem vienkārši nepieciešama vieta, kur pārnakšņot un arī ļoti vienkāršas brokastis laika posmā no 28. decembra līdz 1. janvārim. Ik rītu jau pulksten 8.30 viņi būs prom no mājām un atgriezīsies pēc desmitiem vakarā. Ja ir iespējams, būtu jauki, ja ielūgtu viņus uz 1. janvāra pusdienām, taču tas nav obligāti.
Dažādas aptaujas liecina, ka latvieši nav īpaši iecietīgi pret iebraucējiem, sevišķi, ja tiem ir cita ādas krāsa. Kāds jums šo nepilnu divu mēnešu laikā, uzturoties Rīgā, radies iespaids par vietējiem iedzīvotājiem?
Pagaidām man tomēr ir ierobežota saskarsme ar latviešiem. Cilvēki, kurus esmu šeit saticis, šķituši atvērti. Arī cilvēki, kurus dažkārt satieku uz ielas, ir laipni. 13 gadus veci jaunieši man uz ielas saka "Hello!" ("Sveiki!") vai "How are you?" (Kā tev iet?). Gadās, ka viņi cenšas ar mani runāt japāniski, bet es gan esmu korejietis. Tāpēc man liekas, ka cilvēki Latvijā ir atvērti. Iespējams, ka latvieši ir daudz atvērtāki, nekā viņi paši domā. Daudzās valstīs ir līdzīgi: cilvēki domā, ka ir noslēgti, bet patiesībā situācija ir gluži pretēja.
Kad visi tie jauniešu tūkstoši, kurus uzņemsiet savās ģimenēs, teiks jums paldies par viesmīlību, laipnību un siltumu, ko sniedzāt, jutīsiet patiesu gandarījumu par paveikto.
Liela loma viedokļa veidošanā ir medijiem, kuri mēdz koncentrēties uz svešinieku, ārzemnieku negatīvo pusi, mazāk parādot pozitīvo. Tāpēc arī ikdienā mums rodas iespaids, ka sabiedrība kļūst neiecietīgāka. Būtu labi, ja mediji parādītu arī to, ka sabiedrība pati ir viesmīlīga un atvērta.
Domāju, ka Tezē Eiropas jauniešu tikšanās šai ziņā ir ļoti vērtīgs notikums. Beigās jūs paši, latvieši, redzēsiet un būsiet par sevi pārsteigti. Brīdī, kad visi tie jauniešu tūkstoši, kurus uzņemsiet savās ģimenēs, teiks jums paldies par viesmīlību, laipnību un siltumu, ko sniedzāt, jutīsiet patiesu gandarījumu par paveikto. Medijiem, manuprāt, būtu jāparāda un jādaudzina arī šāds, viesmīlīgas, laipnas un atvērtas Latvijas tēls.
Tezē jauniešu dienas vienkopus pulcē dažādu konfesiju pārstāvjus, tostarp luterāņus, katoļus, pareizticīgos, baptistus, kā viņi savā starpā satiek?
Tezē lūgšanas, kas ietver dziesmas, klusuma brīžus un īsus Bībeles lasījumus, ir saprotamas un pieejamas ikvienam cilvēkam. Lūgšanas ir vienkāršas, meditatīvas un mierpilnas, tajās nav vietas diskusijām par pareizo vai nepareizo Dieva pielūgšanas veidu.
Lūgšanas ir vienkāršas, meditatīvas un mierpilnas, tajās nav vietas diskusijām par pareizo vai nepareizo Dieva pielūgšanas veidu.
Nav svarīgi, vai esi luterānis vai katolis. Katrs lūgšanu elements ir tik rūpīgi atlasīts, ka vieno cilvēkus. Būtiskākais jau ir radīt apstākļus, lai jaunieši var dalīties ar savām dzīvēm, ar savu pieredzi, un caur šo savu atšķirīgumu viens otru bagātinātu. Tā kā jauniešu tikšanās mēs rīkojam jau gandrīz 40 gadus, tad mēs zinām, kā jāsagatavo telpa, lai pozitīvā komunikācija starp jauniešiem notiktu.
Tezē ir ekumeniska un starptautiska kopiena Francijā.
Kopienā ir 100 brāļu – gan katoļticīgo, gan protestantu, un tā ik gadu uzņem desmitiem tūkstošu jaunu kristiešu.
Kopienas dibinātājs ir Rožē Šics jeb brālis Rožē, kurš 1940. gadā pārcēlās uz dzīvi Francijā, iegādājās māju Tezē ciematā, un kara laikā deva pajumti bēgļiem. Brālis Rožē 90 gadu vecumā ar trim naža dūrieniem tika nogalināts Tezē vakara lūgšanu laikā.
Kopš brāļa Rožē nāves 2005.gadā kopienu vada 1954.gadā dzimušais brālis Aloīzs, kuru brālis Rožē bija izvēlējies par savu pēcteci. Citu brāļu pavadībā brālis Aloīzs regulāri apmeklējis Baznīcu līderus – katoļu baznīcas pāvestu, pareizticīgo patriarhus Bartolomeju un Kirilu, Pasaules Baznīcu padomi un arī Kenterberijas arhibīskapu, lai tā parādītu, ka brāļi nenogurstoši meklē sadraudzību kristiešu starpā.
Kopienas brāļi pelna iztiku ar savu darbu. Viņi nepieņem ziedojumus, ne arī privātos mantojumus.
Tezē kopiena Francijas Burgundijas apgabalā katru gadu uzņem tūkstošiem jauniešu, kuri tur dzīvo, ievērojot īpašu dienas kārtību – regulāri noteiktos laikos lūdzoties, strādājot, tiekoties un runājot ar kādu no kopienas brāļiem, kā arī pavadot laiku kopā ar citiem atbraukušajiem jauniešiem.
Kopš 1978. gada katru gadu miju – parasti no 28. decembra līdz 1. janvārim – kādā no lielākajām Eiropas pilsētām kopienas brāļi kopā ar brīvprātīgajiem organizē jauniešu tikšanās, kurās aicināti piedalīties ne tikai ticīgi jaunieši, bet arī citi, jo tikšanās programma parasti ir daudzveidīga – lūgšanas, diskusijas par aktuālām tēmām, vietējo nozīmīgo vietu, kā arī muzeju apskate.
Šīs tikšanās reizē kopīgi – lūdzoties, muzicējot un savstarpējā sadraudzībā, tiek sagaidīts Jaunais gads. Gadumijā arī tiek paziņota nākamā Tezē rīkotās Eiropas jauniešu tikšanās vieta.
2015. gadā brālis Aloīzs uzrakstīja īpašu vēstuli "Tikšanās jaunai solidaritātei", kas ietver aicinājumu atrast veidus, kā atvērt sevi jaunai dzīvei solidaritātē un pievērst īpašu vērību trim Evaņģēlija vērtībām – priekam, vienkāršībai, žēlsirdībai, kuras brālis Rožē lika paša dibinātās kopienas pamatā.
2016. gadā sākot ar žēlsirdību, Tezē kopienas brāļi aicina no jauna atklāt Dieva labestību un laipnību, un vienlaikus ar to arī cilvēku labestību un laipnību.
Tezē kopienas rīkoto jauniešu tikšanos dalībniekus – 17 līdz 35 gadus vecus jauniešus, izmitina vietējo draudžu ģimenes, kā arī viņiem mājvietas tiek dotas skolās un citviet.
Sarežģītajos apstākļos, ko patlaban piedzīvo Eiropa, šī tikšanās Rīgā, kurā piedalīsies tūkstošiem jauno dalībnieku, vēstīs par mieru un izlīgumu, iepriekš atzīmējuši pasākuma rīkotāji. Īpaši nozīmīgi, ka pasākumā piedalīsies tūkstošiem jauniešu no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas.
Kopš septembra Latvijas draudzēs norit gatavošanās Tezē kopienas rīkotajam jauniešu pasākumam, bet vairākās baznīcās jau daudzus gadus tiek rīkotas pēc Tezē lūgšanu un meditāciju parauga rīkotas tikšanās.
2014. gada rudenī Rīgā notika Tezē kopienas rīkota Baltijas un Skandināvijas valstu jauniešu tikšanās, kas pulcēja ap 1000 jauniešu no Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas, Polijas un citām valstīm.
2015. gada 30. decembrī Spānijā, Valensijā, pašreizējais Tezē kopienas vadītājs, brālis Aloīzs paziņoja, ka pēc gada Tezē tikšanās notiks Latvijas galvaspilsētā. Viņš šīs tikšanās rīkošanu uzticēja arhibīskapiem Stankevičam un Vanagam.
Ar gaidāmās tikšanās programmu iespējams iepazīties šeit.
Īsfilma par Rīgā gaidāmo Tezē kopienas rīkoto tikšanos: