Kā akcentē Sils, biedrības dibinātājiem nav pieņemami, ka tik būtiskā jautājumā tautas viedoklis tiek ignorēts un pašreizējās likumdošanas normas faktiski nepieļauj iespēju tautai rosināt iniciatīvas par tik būtiskiem jautājumiem kā nacionālā valūta.
"Jautājums par nacionālo valūtu ir ne tikai dziļi principiāls un simbolisks, bet arī ekonomisks. Vairāku eirozonas valstu krīze, eirozonas vadības piedāvātie risinājumi, datu salīdzinājums par valstu attīstības iespējām laikā pirms iekļaušanās eirozonā un pēc tam ļauj apgalvot, ka Latvijas iekļaušana eirozonā būtu saimnieciski neizdevīga un atsevišķās jomās varētu izrādīties pat graujoša," uzsver biedrība.
Biedrības dibinātāju vidū esot tādas sabiedrībā zināmas personas kā Atmodas laika leģenda Konstantīns Pupurs, ekonomists un baņķieris Inesis Feiferis, Vides aizsardzības kluba līdzpriekšsēdētāja un dramaturģe Lelde Stumbre, Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš, ekonomists Vilnis Zakrevskis, LU profesors, ekonomists Elmārs Zelgalvis, Lauku atbalsta asociācijas valdes loceklis Ivars Zorgenfreijs, lauksaimnieku aktīviste, biedrības "Tīru vidi nākotnē" dibinātāja Inese Bartuševica, zvērināta advokāte Krista Milberga, J.Čakstes demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības biedrības priekšsēdētājs Juris Putriņš.
Jau ziņots, ka februāra sākumā vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki nosūtījuši vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, lūdzot atlikt valsts virzību uz eiro un rīkot tautas nobalsošanu par lata saglabāšanu vai aizstāšanu ar eiro.
Vēstuli parakstījis jurists Aivars Borovkovs, mūziķis Kaspars Dimiters, žurnālists Roberts Klimovičs, valodnieks Jānis Kušķis, komponists Imants Kalniņš, students Edvards Ratnieks, bijušais ilggadējais ''Hipotēku bankas'' vadītājs Inesis Feiferis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, kā arī vēl vairāki sabiedriskie darboņi.
Vēstulē tika kritizēta valdības un Saeimas rīcība, nerēķinoties ar iedzīvotāju viedokli, turpināt virzību uz eiro ieviešanu. "Lats ir ne tikai emocionāls Latvijas valstiskuma simbols, bet arī racionāls līdzeklis valsts rokās, ar kā palīdzību var īstenot tautsaimniecībā nepieciešamas reformas," teikts vēstulē.
Tās autori norāda, ka arguments, ka Latvijas iedzīvotāji par eiro ieviešanu nobalsoja reizē ar balsojumu par iestāšanos Eiropas Savienībā, neiztur kritiku. Tas tiek pamatots ar referenduma par iestāšanos Eiropas Savienībā rezultātiem - par iestāšanos Eiropas Savienībā nobalsojuši vien 48% balsstiesīgo. Tāpat eiro pretinieki atgādina, ka daudzas Eiropas Savienības dalībvalstis joprojām turpina saglabāt savu nacionālo valūtu.
Eiro pretinieki vēstulē arī norāda uz valsts amatpersonu vājo ekonomisko argumentāciju par labu eiro ieviešanai un mēģinājumus neņemt vērā problēmas eirozonā, kas var radīt papildu problēmas un vairot nedrošību. Tāpēc vēstules autori prasa atlikt virzību uz eiro un sarīkot tautas nobalsošanu, kurā tauta pati izlems - saglabāt latu vai ieviest Eiropas Savienības vienoto valūtu eiro.
Jau ziņots, ka Latvija eiro ieviest plāno no 2014.gada 1.janvāra.
