Iedzīvotājiem, kuri neattaisnoti nemaksā nodokļus, bet vēlas saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, nākotnē varētu dot iespēju apdrošināties pašiem, katru gadu iemaksājot konkrētu summu valsts budžetā, intervijā pastāstīja veselības ministre Ingrīda Circene ("Vienotība").
Līdzīga sistēma pašlaik jau darbojas Lietuvā, ko Veselības ministrija (VM) izmanto kā paraugu nodokļu sasaistei ar valsts apmaksātu veselības aprūpi arī Latvijā.
"Līdzīgi kā Lietuvā, iespējamie varianti ir trīs. Pirmais – tiek legalizētas darba attiecības. Lietuvieši atzīst, ka uzreiz pēc likuma ieviešanas tas ļoti nopietni mainījās. Tas palielinātu kopējos budžeta ieņēmumus. Diemžēl ir arī daļa gadījumu, kur darba devējs nevēlas legalizēt darba attiecības un slēgt līgumu. Tas, ko piedāvā Lietuva, – līdz nākamā gada 1.maijam tiek iemaksāti 500 eiro kā veselības pašapdrošināšanas daļa," teica Circene.
Uz jautājumu, vai šādu pašapdrošināšanas sistēmu varētu ieviest arī Latvijā, ministre atbildēja, ka tāda iespēja pastāv. "Kādreiz, strādājot paši savā darba grupā, mēs rēķinājām, ka ar 200 latu minimālo algu, pieņemot, ka katram pieaugušajam ir viens apgādājamais, kopējā [pašapdrošināšanas] summa iznāca aptuveni 225 lati gadā. Tas būtu mazāk nekā Lietuvā. Bet cipari ir Finanšu ministrijas pārziņā, un tas tiks precizēts līdz maijam," paskaidroja ministre.
Nākamā tikšanās par šo jautājumu Veselības ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvjiem paredzēta 15.maijā, tāpēc līdz tam laikam jābūt gatavam koncepcijas projektam, kas paredz veselības aprūpes pakalpojumus sasaistīt ar nodokļu samaksu. Ja valdība to atbalstīs, tiks gatavotas izmaiņas likumos.
Līdz ar to izmaiņas varētu stāties spēkā no nākamā gada 1.janvāra. "Reāli dzīvē gan tas būtu 2013.gada otrais pusgads, jo mēs vadāmies pēc Lietuvas piemēra par iepriekšējo gadu, iepriekšējo nodokļu samaksas periodu," piebilda Circene.
VM nav precīzu datu, cik cilvēku pēc šīm izmaiņām vairs nevarēs saņemt valsts apmaksātu plānveida palīdzību.
"Precīzu datu mums nav, un neviens tos arī nevar iedot, jo, piemēram, tie, kas strādā nelegāli, nekur nereģistrējas. Tie dati, kas ir pieejami, liecina, ka ēnu ekonomika ir apmēram 38–40%. Turklāt, pēc aptuveniem aprēķiniem, starp 100 un 200 tūkstošiem cilvēku strādā ārpus Latvijas," uzskaitīja veselības ministre.
Ja cilvēks neattaisnoti nemaksās nodokļus un neiemaksās konkrēto summu valsts budžetā, viņš nebūs apdrošināts.
"Gan Igaunijā, gan Lietuvā cilvēku skaits, kuri paliek neapdrošināti, ir ļoti mazs – apmēram 5%. Tajā gadījumā cilvēkam ir jāmaksā pašam. Viena daļa šo cilvēku ir riska grupa, kas nestrādā dažādu savu dzīves ieradumu dēļ, vai arī jauni cilvēki, kuriem šķiet, ka veselības aprūpe viņiem tajā brīdī ir lieka greznība. Pieredze gan rāda, ka, nonākot situācijā, kad ir nepieciešama plānveida palīdzība, viņi pēc tam tomēr apdrošinās," klāstīja Circene.
Vienlaikus plānota samērā plaša iedzīvotāju kategorija, kura arī turpmāk saņems valsts apmaksātu veselības aprūpi tāpat ka līdz šim. Paredzēts, ka atbrīvotās iedzīvotāju kategorijas būs, piemēram, bērni un pensionāri, skolēni, pilna laika studiju programmu studenti, reģistrēti bezdarbnieki, viens no vecākiem, kurš audzina bērnu līdz triju gadu vecumam, viens no vecākiem, kurš audzina trīs vai vairāk bērnu un vismaz viens no bērniem ir pirmsskolas vecumā, kā arī personas, kuras kopj bērnu invalīdu, un citi.
Tāpat pagaidām nav prognozes, cik cilvēku līdz ar jaunās sistēmas ieviešanu varētu legalizēt darba attiecības, tomēr Lietuvas un Igaunijas pieredze liecinot, ka šī sistēma būtiski uzlabojusi situāciju.
"Lietuvieši tiešām šādā veidā ieguva ļoti lielus papildu līdzekļus veselības aprūpei, tā paša gada beigās varēja celt tarifus un pat pārnest finansējumu uz nākamo gadu. Ņemot vērā kaimiņu pieredzi, man ir iemesls uz to skatīties optimistiski," atzina ministre.