Eiro zonas finanšu ministri ceturtdien Briselē nolēmuši piešķirt Grieķijai kārtējo starptautiskā aizdevuma daļu, lai glābtu valsti no bankrota, vēsta raidsabiedrība BBC.
Pēc nedēļu ilgām sarunām ir panākta vienošanās par 49,1 miljarda eiro (34,13 miljardi latu) maksājuma piešķiršanu. Jau tuvākajās dienās parādu nomocītā valsts varētu saņemt aizdevuma pirmo daļu – 34,3 miljardus eiro (23,84 miljardi latu). Atlikušo daļu paredzēts izmaksāt nākamā gada sākumā, skaidro BBC.
Grieķija šonedēļ pabeidza savu obligāciju atpirkšanas programmu, nodrošinot aizdevuma saņemšanu. Šo naudu, kas vajadzīga parādu segšanai un valsts banku atbalstam, Grieķija gaidīja jau kopš jūnija.
"Eirogrupa ir pārliecināta, ka fiskālo un strukturālo reformu turpināšana, kas balstīta uz nesenā pagātnē demonstrētas spēcīgās apņemšanās un jau veiktām plašajām reformām, ļaus Grieķijai atgriezties uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa," teikts pēc sanāksmes izplatītā paziņojumā.
Pēdējā sanāksmē aizdevēji nolēma uz diviem gadiem pagarināt tēriņu cirpšanas ātrumu, lai samazinātu spiedienu uz Grieķijas smagi nomākto ekonomiku. Tomēr termiņa pagarinājums neizbēgami nozīmē, ka Grieķijas valdība ilgāku laiku pārtērēs līdzekļus, radot lielākus parādus, nekā iepriekš gaidīts, skaidro BBC.
Tam iebildis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), kurš norāda, ka nevar aizdot naudu valdībai, ja ir maz ticams, ka parāds tiks atdots. SVF noteikums pēdējā aizdevuma piešķiršanai Grieķijai ir, ka valdības parādam jāsamazinās līdz 124% no iekšzemes kopprodukta līdz 2020. gadam.
Obligāciju atpirkšana bija paredzēta parādu sloga atvieglošanai, bet tā bija atkarīga no privātajiem investoriem. Trešdien valsts aizdevuma pārvaldības aģentūra paziņoja, ka valdība ir atpirkusi obligācijas 31,9 miljardus eiro (22 miljardi latu) vērtībā par 33,8% no to nominālvērtības. Atlaide nebija tik liela kā cerēts, bet starpība nebija pietiekama, lai segtu aizdevuma maksājumu.
Līdz šim Eiropas Centrālā banka (ECB), SVF un Eiropas Komisija Grieķijai ir solījušas kopumā 240 miljardu eiro (167 miljardi latu) aizdevumu, no kuriem Atēnas ir saņēmušas aptuveni 150 miljardus (104 miljardi latu).
Savukārt Grieķijai bija jāievieš virkne stingru taupības pasākumu, kas ir veicinājusi ekonomikas sarukumu. Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) statistikas aģentūras "Eurostat" datiem Grieķijas ekonomika kopš krīzēs sākuma 2008. gadā ir sarukusi par piekto daļu.
