Pēc 2. pasaules kara Vācijā atradās aptuveni 140 000 latviešu bēgļu, kuri tika izvietoti nometnēs dažādās Vācijas pilsētās. Ja vismaz sākotnēji latvieši lielākoties dzīvoja bijušajās vācu armijas kazarmās, skolās un īpaši celtās barakās, tad Lejassaksijā bija vesels ciems, kas viss tika atvēlēts latviešu bēgļiem. Visi ciemata pamatiedzīvotāji 1945. gada 6. maijā no savām mājām tika padzīti, jo amerikāņu okupācijas spēki vietējos vācu zemniekus turēja aizdomās par triju amerikāņu lidotāju slepkavību. Padzīto vāciešu vietā nāca latviešu bēgļi jeb “dīpīši” (nosaukums radies no burtu kopas DP – “displaced persons” jeb pārvietotās personas).
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
