Norāda uz nepieciešamību noteikt vienotu regulējumu siltumapgādes aprēķiniem valstī
Foto: F64

Apkures izmaksas veido ap 70% no kopējiem izdevumiem par mājokļa komunālajiem pakalpojumiem, taču apkures rēķinu sagatavošanas kārtība valstī un pat katrā pašvaldībā atsevišķi ir ļoti atšķirīga, tāpēc būtu nepieciešams vienots regulējums valsts līmenī, uzskata Rīgas pašvaldības speciālisti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pašvaldības SIA "Rīgas enerģētikas aģentūra" vadītāja Maija Rubīna šodien norādīja, ka apkures rēķini veido 70% no tēriņiem par mājokli, tāpēc tiem jāpievērš lielāka uzmanība, taču patlaban tas lielā mērā atkarīgs no pašiem iedzīvotājiem.

AS "Rīgas siltums", kas nodrošina siltumenerģiju 70% Rīgas namu, ir atbildīgs par siltuma piegādi tikai līdz mājas robežai, bet tālāk rēķinus sagatavo namu apsaimniekotājs, skaidroja uzņēmuma pārstāvis Valdis Vāravs. Kopš 1997.gada pie visiem namiem ir uzstādīti skaitītāji, un rēķini tiek izrakstīti atbilstoši patērētajam, taču siltumenerģijas patēriņš lielā mērā atkarīgs no ēkas tehniskā stāvokļa.

Pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" apsaimniekotajos 4129 namos rēķini tiek sagatavoti pēc 2010.gada 24.augustā pieņemtas instrukcijas - "Rīgas pašvaldības īpašumā vai pārvaldīšanā esošajās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās patērētās siltumenerģijas sadales un maksas aprēķināšanas kārtība". Instrukcija regulē ne tikai apkures, karstā ūdens sagatavošanas un cirkulācijas izmaksu aprēķinu, bet arī nosaka atšķirīgus tarifus atkarībā no īpašuma veidiem. Piemēram, nedzīvojamajām telpām - veikaliem un mākslas galerijām - var piemērot paaugstinātu koeficientu 1,4, jo tajās lielo skatlogu un intensīvās apmeklētāju plūsmas dēļ ir lielāki siltuma zudumi, skaidroja Mājokļu un vides departamenta apsaimniekošanas pārvaldes priekšniece Ingrīda Mutjanko. Līdz ar to pārējiem nama iedzīvotājiem par šiem zudumiem nav jāpiemaksā.

"Rīgas namu pārvaldnieka" valdes loceklis Ivo Lecis norādīja, ka uzņēmums 2011.gadā izveidojis vienotu apsaimniekošanas rēķinu formu, kurā atšķiras vien termini, kā nodēvētas dažādas pozīcijas. Savukārt 2012.gada laikā plānots ieviest unificētu formu visiem apsaimniekošanas iecirkņiem, līdz ar to nosakot vienādu rēķinu sagatavošanas kārtību visās tā apsaimniekotajās mājās. Rubīna gan uzsvēra, ka šis jautājums būtu jārisina valsts līmenī, piemēram, ar Ministru kabineta noteikumiem nosakot vienotu aprēķinu kārtību. Taču tas esot Ekonomikas ministrijas kompetencē - pašvaldība var pieņemt lēmumus tikai par namiem, kas atrodas tās īpašumā.

Rubīna norādīja, ka bieži vien siltuma patēriņš un gaisa temperatūra iekštelpās var atšķirties arī vienas mājas mērogā, taču par apkuri visi maksā vienādi. Šo problēmu var risināt, uzstādot individuālā patēriņa mērītājus un termoregulatorus uz stāvvadiem, tādējādi nodrošinot precīzākus rēķinus.

Rīgas domes izstrādātā instrukcija ir saistoša pašvaldības namu apsaimniekotājiem, taču to var izmantot arī citos namos, īpašniekiem par to iepriekš vienojoties. Mutjanko mudināja privāto daudzdzīvokļu namu iedzīvotājus veidot dzīvokļu īpašnieku kopību un tajā lemt par apsaimniekošanai svarīgiem jautājumiem. Tradicionāli vēsāks ir pirmā stāva dzīvokļos un mājokļos, kas atrodas pie namu gala sienām. Dzīvokļu īpašnieku sapulcē var panākt vienošanos, pārdalot kopējās izmaksas par labu salstošajiem un nosakot, ka vēsāko dzīvokļu īpašniekiem apkures rēķiniem piemēro samazinātu koeficientu. Tiesa, šādu gadījumu nav daudz, atzina Mutjanko.

Vēl viens veids, kā samazināt apkures rēķinus, ir veikt nama siltināšanu, taču par to iedzīvotājiem ir jāmaksā pašiem, un panākt vienošanos par ēkas renovāciju mēdz būt ļoti sarežģīti, jo tam nepieciešama īpašnieku vairākuma piekrišana. Rubīna pastāstīja, ka 2010.gadā Rīgā renovētas septiņas pašvaldības mājas, kurās siltumenerģijas patēriņš gada sākumā no rādītājiem gada nogalē pēc renovācijas atšķiras teju par 50%. Anniņmuižas bulvārī 80 siltumenerģijas patēriņš samazinājies par 48,7%, Lielupes ielā 1/9 - par 46,4%, Patversmes ielā 24 - par 42,5%, bet Rigondas gatvē 7 - pat par 58,7%. Vienlaikus Rubīna norādīja, ka svarīgi ir veikt pilnu nama renovāciju, jo, piemēram, Tomsona ielā 24 pēc ēkas sienu siltināšanas siltumenerģijas patēriņš samazinājies tikai par 25,3%, jo netika veikta jumta renovācija un iekšējās apkures sistēmas remonts.

Pirmais solis energoefektivitātes uzlabošanai ir energoaudits, kas ļauj apzināt ēkas siltuma zudumus un iespējamos ieguvumus, ēku renovējot. Lecis pastāstīja, ka "Rīgas namu pārvaldnieks" sagatavojis pieteikumus "Rīgas Enerģētikas aģentūrai" 29 māju energoauditu veikšanai un vēlāk kopējais skaits varētu sasniegt 40, tomēr tas ir niecīgs skaitlis, ņemot vērā, ka uzņēmums apsaimnieko 4129 namus. Lecis gan skaidroja, ka arī šajā gadījumā lēmumu par energoaudita veikšanu pieņem dzīvokļu īpašnieku sapulcēs.

Rīgas enerģētikas aģentūra savukārt radījusi informatīvu brošūru iedzīvotājiem, kas izveidota kā skaidrojošs materiāls par to, kā veidojas apkures rēķini un kā samazināt siltumenerģijas patēriņu. Tas gan netiek kampaņveidīgi izplatīts iedzīvotājiem - apjomīgais materiāls pieejams aģentūras mājaslapā, kur interesenti paši ar to var iepazīties.

"Rīgas siltums" nodrošina siltumenerģiju 70% Rīgas pilsētas un ir lielākais siltumapgādes uzņēmums ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Uzņēmuma speciālists Vāravs norādīja, ka "Rīgas siltuma" iespējas samazināt apkures tarifus ir ierobežotas, jo tarifi par 80% ir atkarīgi no dabasgāzes tirdzniecības cenas. Kopumā kurināmā izmaksas veido 82% no kopējā tarifa, 7% ir darba samaksa un sociālais nodoklis par uzņēmuma darbiniekiem, 4% ir amortizācijas izdevumi, bet pārējie 7% - nodokļi un nodevas.

Apmēram 70% siltuma tiek iepirkts no divām AS "Latvenergo" termoelektrocentrālēm, bet 30% saražo pats uzņēmums piecās siltumcentrālēs un ap 38 katlumājās. Aptuveni 2% no pašu ražotā siltuma tiek iegūts katlumājās, kurās tiek patērēta šķelda, - tāda centrāle kopš 1997.gada darbojas Daugavgrīvā, 2010.gadā izbūvēta šķeldas katlumāja Vecmīlgrāvī, un viena drīzumā tiks pabeigta arī Ziepniekkalnā. Vāravs atzina, ka, izmantojot šķeldu, siltumu var saražot lētāk un šādas katlumājas mazina gāzes cenu svārstību ietekmi uz apkures tarifiem, tomēr viņš arī piebilda, ka, palielinoties pieprasījumam, visticamāk, palielināsies arī izejvielas cena.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form