"Mūsdienu sabiedrībai nepieciešams kvalitatīvs latviešu tautas folkloras tulkojums", norādot uz nepieciešamību veicināt sabiedrības interesi par folkloru, svētdien Lielās folkloras balvas pasniegšanas ceremonijā Latviešu Biedrības namā sacīja grupas "Iļģi" līdere Ilga Reizniece.
"Šodien mēs šeit esam "skaitāmi", neesam tūkstoši un arī televīziju te neredz," uz folkloras balvas pasniegšanas ceremonijas nelielo apmeklētāju skaitu norādīja Reizniece. Viņasprāt, jaunatnes interesi folklorai var piesaistīt ar modernā veidā pasniegtām vērtībām, tādēļ folkloras jomā nozīmīga ir jaunrade.

Reizniece svētdien pasniedza balvas Tautas lietišķās mākslas studijai "Dzilna" un horeogrāfijas speciālistei Sniedzei Grīnbergai par veikumu tradicionālajā kultūras mantojumā balstītajā jaunradē. Kā vērtēja folkloras eksperte, apbalvoto sasniegumi balstās dziļās zināšanās, bez kurām par folkloru interesējošos pulks nepaplašinātos.

Citējot savu vectēvu folkloristu Voldemāru Ancīti, kuram piešķirta balva par mūža ieguldījumu folklorā, Toms Ancītis atklāja, ka "folkloras balva ir labs iemesls, lai latviešus atturētu no braukšanas uz Īriju".

"Man tepat labi," balvas pasniegšanas ceremonijā savam mazdēlam bija licis pateikt Ancītis un norādījis, ka valdība un partijas uz viņa pateicību var cerēt pēc tam, kad bērniem skolās būs iespējams pienācīgi apgūt tautas vēsturi, kultūru, dziesmas un dzīvesziņu.

Balvas par mūža ieguldījumu saņēma arī Lidija Jansone, Anna Ščemeļinska, Antons Kūkojs un māsas Margrieta Otaņķe un Katrīna Radomišķe. Šajā nominācijā balvas pasniedza kultūras ministre Helēna Demakova (TP).

Balvas par sasniegumiem zinātniskajā izpētē un izglītības veicināšanā dāvāja izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (JL).

"Zinātne pētī arī to, kas esam mēs, kāpēc mēs esam un kā mums tādiem palikt - mūs pašus neviens cits nepētīs," norādīja Druviete, pateicoties par ieguldījumu, ko šajā jomā sniegušas pētniece Janīna Kursīte, skolotāja Ināra Salava un mūzikas instrumentu darinātāji Gunārs Igaunis un Ilmārs Drejs.

Balvu pasniegšanas ceremonijā ar dziesmām un pateicības vārdiem tika godināti visi balvu saņēmēji, un katrs no viņiem arī pats vēlējās īsi demonstrēt savam devumam raksturīgāko.

Kā sacīja folkloras festivāla "Pulkā eimu, pulkā teku" radošās grupas dalībniece Māra Mellēna, "tiem, kas ar dziesmu dalās, nekad nekā netrūkst" un novēlēja, lai "mīlestība staigā starp mums, jums un dziesmu". Folkloras festivāla organizētāji, tāpat kā Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Tautas mākslas nodaļas vadītāja Daina Kraukle, saņēma balvu nominācijā par tradicionālās kultūras dzīves organizēšanu.

Kopumā Lielajai folkloras balvai šogad saņemti 69 pieteikumi. Bez minētajiem laureātiem folkloras balvu saņēma arī citi.

Folkloras Dižo balvu un 800 latu prēmiju pasniedza Līvānu ģimnāzijas folkloras kopas "Ceiruleits" vadītājai Annai Kārklei. Folkloras balvu par tradicionālā kultūras mantojuma un novadu savdabības saglabāšanu, aizsardzību un kopšanu saņēma Maiga Otaņķe, Ilga Prenclava un Pārsla Kupše, kā arī Miķelis Balčus.

Par gada etnogrāfisko ansambli atzīts Salnavas etnogrāfiskais ansamblis, kas šogad svin savu 50 gadu jubileju. Par gada folkloras kopu atzīta Salacgrīvas folkloras kopa "Cielava" - uzveduma "Kas kaitē’i nedzīvoti lielam jūram maliņa" īstenotāja. Lielā folkloras gada balva ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu šogad tika pasniegta jau sesto reizi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!