Trešdien Ministru kabinetā notika Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes sēde, kurā tika izvērtētas ANO Starptautiskās narkotiku kontroles valdes (INCB) sniegtās rekomendācijas valdībai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Vērtējot nacionālās pretnarkotiku valsts programmas ieviešanu, INCB norāda, ka ierobežotie budžeta līdzekļi nenodrošina pilnīgu valsts programmas ieviešanu, informēja Iekšlietu ministrijas (IeM) Preses centra vadītāja Laura Karnīte.

INCB rekomendācijas tapušas pēc 2006.gadā veiktā situācijas novērtējuma par starptautisko narkotiku kontroles līgumu ieviešanu Latvijā.

INCB iesaka Latvijas valdībai un koordinācijas padomei noteikt par prioritāriem valsts programmā iekļautos pasākumus un mērķus un identificēt tos, kuriem kā fundamentāli nepieciešamiem vispirms jāpiešķir finansējums, lai nodrošinātu Latvijas narkotiku kontroles sistēmas funkcionēšanu.

Tomēr INCB uzslavējusi Latvijas valdības paveikto korupcijas mazināšanas jomā un aicinājusi turpināt centienus korupcijas apkarošanā visos valsts ierēdniecības līmeņos.

INCB iesaka Latvijas valdībai vērtēt narkotiku atkarības problēmu attīstību regulāros intervālos, tostarp analizējot datus par atkarības izplatību specifiskās iedzīvotāju grupās, piemēram, skolu jaunatne un studenti un/vai specifiskās iestādēs, piemēram, cietumos.

INCB rekomendācijās arī norāda, ka Latvijas atbildīgās amatpersonas rūpējas par narkotiku iekļūšanas cietumos novēršanu un pēdējos divos gados ir palielinājies cietumos veikto narkotiku atsavināšanu skaits.

Vienlaikus INCB uzsver, ka sūtījumu, ķermeņa pārbaužu, kā arī daudzpusīgo pārbaužu veikšanai nepieciešamais tehniskais aprīkojums cietumos joprojām nav apmierinošs. INCB iesaka atbildīgajām Latvijas amatpersonām nodrošināt cietumu administrāciju ar narkotiku lietošanas efektīvai prevencijai nepieciešamajiem tehniskā aprīkojuma un apmācītu darbinieku resursiem.

Rekomendācijās INCB iesaka Latvijas valdībai pievērst uzmanību adekvātai finansējuma sadalei tiesībsargājošo iestāžu aktivitātēm, tai skaitā darbinieku apmācībai un adekvāta tehniskā aprīkojuma nodrošināšanai.

Tāpat INCB aicina Latvijas valdību pievērst īpašu uzmanību tiesu ekspertīžu centra un narkoloģijas laboratoriju tehniskā aprīkojuma modernizācijai, uzsverot laboratoriju lomu ar narkotikām saistītās noziedzības apkarošanā un atkarības izplatības mazināšanā, kā arī to zinātnisko lomu jaunāko atkarības tendenču noteikšanā. INCB aicina Latviju izvērtēt iespējas izmantot ANO Narkotiku un noziedzības biroja laboratorijas palīdzību.

Koordinācijas padome pēc iepazīšanās ar rekomendācijām nolēma aicināt padomes locekļus, risinot jautājumus par attiecīgo pasākumu ieviešanu, ņemt vērā INCB rekomendācijas.

Karnīte informēja, ka koordinācijas padome arī atbalstīja IeM sagatavotā informatīvā ziņojuma par narkotisko un psihotropo vielu atkarības un izplatības ierobežošanas un kontroles valsts programmas 2005.-2008.gadam īstenošanu 2006.gadā turpmāko virzību izskatīšanai Ministru kabinetā.

Informatīvais ziņojums liecina, ka 2006.gadā 24 plānoto pasākumu ieviešana noritējusi saskaņā ar programmā paredzēto, bet atlikušie 24 pasākumi 2006.gadā nav tikuši ieviesti programmā paredzētajā apjomā vai nav uzsākta to ieviešana vispār. Visiem neieviestajiem pasākumiem ir nepieciešami papildu līdzekļi, kas 2006.gadā nav piešķirti.

Ziņojumā īpaši akcentētas problēmas pasākumu ieviešanā, kas saistītas ar Tieslietu ministrijas kompetencē esošajiem pasākumiem atkarīgo ieslodzīto ārstniecības iespēju nodrošināšanā, profilakses programmu ieviešanā un nelegālo narkotiku izplatības apkarošanai nepieciešamā tehniskā aprīkojuma nodrošināšanā ieslodzījumu vietās.

Tāpat uzsvērtas problēmas atkarīgo bērnu ārstniecības iespēju palielināšanā, kā arī pieminēti četri IeM pārziņā esošie pasākumi saistībā ar Narkotiku apkarošanas biroja personāla skaita palielināšanu un tehniskā aprīkojuma nodrošināšanu un Tiesu medicīnas ekspertīžu centra tehniskā aprīkojuma nodrošināšanu, kuru risināšanu 2007.gadā nolemts realizēt IeM jau piešķirtā budžeta līdzekļu ietvaros.

Ziņojumā pozitīvi novērtēta Labklājības ministrijas aktivitāte likumdošanas jomā, kā rezultātā ar 2007.gada 1.janvāri ir paplašināts valsts apmaksātas sociālās rehabilitācijas saņēmēju loks, nosakot, ka bezmaksas rehabilitāciju ir tiesīgi saņemt ne tikai bērni, bet arī pieaugušie.

Tāpat pozitīvi ziņojumā novērtēts tas, ka 2006.gadā atsevišķas atbildīgās ministrijas un iestādes ir centušās nodrošināt programmas uzdevumu izpildi tām pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros - bez papildu līdzekļu piešķiršanas. Taču vienlaikus konstatēts, ka neviens no šiem centieniem 2006.gadā nav spējis nodrošināt pilnīgu attiecīgā uzdevuma vai tā atsevišķā posma ieviešanu tādā apjomā, kā paredzēts valsts programmā.

Koordinācijas padome nolēma aicināt padomes locekļus, kas ir atbildīgi par informatīvajā ziņojumā atspoguļotajiem valsts programmas pasākumiem, kuru izpilde nav uzsākta vai ir uzsākta nepietiekamā apjomā, iesniegt padomei priekšlikumus par tiem pasākumiem, kuru ieviešana ir prioritāra, kā arī iesniegt informāciju par plānotajām aktivitātēm to ieviešanā.

Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padome ir no citiem koordinācijas veidojumiem neatkarīga institūcija, kuras uzdevumos ietilpst koordinēt valsts un pašvaldību institūciju, kā arī to pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu un citu publisko un privāto tiesību subjektu darbību narkotisko un psihotropo vielu un prekursoru legālās un nelegālās aprites kontrolē un narkomānijas novēršanā un apkarošanā.

Padomi vada Ministru prezidents. Tās sastāvā ir iekšlietu ministrs, tieslietu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministrs, Finanšu ministrijas valsts sekretārs, veselības ministrs, Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās, Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktors, Narkoloģijas valsts aģentūras direktors, Valsts policijas Narkotiku apkarošanas biroja priekšnieks un Latvijas Policijas akadēmijas rektors.

Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām ir tiesīgs piedalīties ģenerālprokurors vai viņa pilnvarota persona.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form