Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM) Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam (LIAS) sabiedriskās apspriešanas laikā notika diskusija par dabas kapitāla attīstību Latvijā ilgtermiņā, kuras dalībnieki atzina, ka dabas kapitāls Latvijā nav novērtēts, informēja RAPLM Komunikācijas nodaļas vadītāja Justīne Plūmiņa.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Uzsākot diskusiju par LIAS, redakcijas grupas pārstāvis un vides eksperts biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga uzsvēra, ka dabas kapitāla izmaiņas nav iespējams apskatīt tikai Latvijas mērogā, dabas kapitālam, kas ir resursu un dabas pakalpojumu summa, ir globāls mērogs. Tāpat Brizga pauda, ka dabas vērtību sabiedrība maz apzinās, bet izmanto.

Dabas kapitāla ilgtspējīgas izmantošanas mērķis un galvenais princips ir dzīve ekoloģiskās ietilpības robežās, nepārsniedzot resursu atjaunošanās spējas. LIAS autoru piedāvātais Latvijas ilgtermiņa mērķis šajā jomā ir būt līderpozīcijās vismaz Eiropas Savienības līmenī dabas kapitāla saglabāšanā, palielināšanā un ilgtspējīgā izmantošanā, papildus būt arī līderei atjaunojamo energoresursu izmantošanā un pilnībā attīstīt "zaļās ekonomikas" potenciālu.

Diskusijas krustpunktā nonāca Latvijas dabas vērtību daudzums, kas ir ļoti plašs, tomēr dabas kapitāla vērtība Latvijā nav aprēķināta un tādēļ nevar tikt precīzi uzskaitīta. Tomēr šobrīd Latvijā pieejamie dati ļauj uzrādīt plašas dabas kapitāla ilgtspējīgas izmantošanas iespējas un rīcības virzienus, kā arī izvirzīt prioritātes.

Dabas kapitāla pārvaldības jomā LIAS autoru grupas eksperti piedāvā dabas kapitāla integrāciju citos sektoros jeb sociālās, ekonomikas un vides jomu sasaisti, kas nozīmē, piemēram, pieņemot jebkādus lēmumus par ekonomiku, tiek ņemta vērā ietekme uz dabas kapitālu. Tāpat tiek piedāvāta "zaļā budžeta" reforma, kas nozīmē saglabāt jau ieviestos principus, piemēram, nodokļu palielināšanu resursu patēriņam un piesārņojumam, bet, no otras puses, lai sabalansētu valsts, uzņēmumu un mājsaimniecību budžetus, tiek samazināti ienākuma nodokļi, kas atvieglo nodokļu nastu iepretim ar dabas resursu izmantošanu saistītajiem nodokļiem, un rezultātā tiek stimulēts videi draudzīgu produktu patēriņš. Atklāts paliek jautājums, vai nodokļu politika atbalsta uzvedības modeļu maiņu.

Savukārt kā dabas aktīvu kapitalizācijas instrumenti un prioritārie rīcības virzieni tiek piedāvāti zināšanu pārnese un atbalsta tīklu izveide, inovāciju programmas, "zaļās ekonomikas" investīciju fondi, kas nodrošina līdzekļu pārdali, lai veicinātu videi draudzīgu uzņēmējdarbību.

Diskusijas rezultāti, kas sniedza papildu iespēju un risinājumu piedāvājumu, tiks apkopoti un LIAS 1.redakcija papildināta, lai izstrādātu stratēģijas gala redakciju, kas līdz šā gada beigām jāiesniedz Saeimā apstiprināšanai.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form