Noraida iniciatīvu ES komisāru izvirzīt ar Saeimas balsojumu
Foto: AFI

Saeimas Juridiskā komisija otrdien noraidīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu iesniegto likumprojektu, ar ko bija iecerēts mainīt pašreizējo Eiropas Savienības (ES) komisāra iecelšanas kārtību paredzot, ka kandidātu apstiprina Saeimā ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu, portāls “Delfi” uzzināja Saeimā.

„Nenoliedzot nepieciešamību Saeimā plašāk debatēt par mūsu valsts izvirzītajiem kandidātiem uz komisāra amatu, deputātu vairākums šodien tomēr sliecās neatbalstīt likumprojektu gan juridisko pretrunu dēļ, gan tādēļ, ka tas ir nekvalitatīvi sagatavots. Nevaram piekrist, ka kāda amata pretendentu parlaments apstiprinātu ar absolūto balsu vairākumu - 51 deputātu balsi, kas ir nepieciešama valsts augstākās amatpersonas - valsts prezidenta - ievēlēšanai," norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.

Likumprojekta iesniedzēju vārdā komisijas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) skaidroja, ka patlaban ES komisāru izvirza Ministru prezidents un šī procedūra nav skaidra un caurspīdīga, lielā mērā to nosaka tradīcija, nevis reglamentēta kārtība. Likumprojekta autori pieļauj, ka komisāra amata pretendents tādējādi var tikt virzīts šauru interešu grupas politiskajās interesēs.

Komisijas deputāts Gaidis Bērziņš (NA) uzsvēra, ka saskaņā ar likumprojektu Saeima ar absolūto parlamenta balsu vairākumu virzītu ES komisāra amata pretendentu, kuru Eiropas Parlaments pēc tam var neapstiprināt. Viņam pievienojās deputāts Andrejs Judins ( V), norādot - faktiski tās būtu Latvijas tautas viedoklis, ko Eiropa noraidītu. Deputāts uzsvēra - nevar būt vienāda procedūra gan valsts augstākās amatpersonas ievēlēšanai, gan ES komisāra pretendenta virzīšanai, ņemot vērā, kas tas ir tikai ieteikums un ES institūcijas šo kandidātu var noraidīt.

Savukārt komisijas priekšsēdētāja Čepāne norādīja uz likumprojekta neatbilstību valsts pamatlikumam, uzsverot - gadījumi, kad Saeimai lēmums jāpieņem ar vismaz 51 balss vairākumu, ir jānosaka Satversmē, bet iesniedzēji ir sagatavojuši tikai grozījumu Saeimas kārtības rullī. Tāpat Čepāne vaicāja, vai Saeimā tādā gadījumā nebūtu nepieciešama diskusija arī par kandidātiem uz amatiem citās ES institūcijās, piemēram, Revīzijas palātā vai Eiropas Savienības Tiesā.

Noraidošu attieksmi pret likumprojektu komisijas sēdē pauda arī uzaicinātie eksperti no Ārlietu ministrijas un Ministru prezidenta biroja.

Savukārt Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš pauda, ka jau patlaban Saeimā dažādos formātos - gan Eiropas lietu komisijā, gan ikgadējās ārpolitikas debatēs - var diskutēt par ES komisāra kandidātiem vai kritērijiem to izvirzīšanai un tam nav nepieciešams grozīt likumu.

Juridiskās komisijas deputāti vienojās vērsties ar vēstuli Eiropas lielu komisijā, izklāstot otrdien komisijas sēdē izskanējušos apsvērumus un aicinot vērtēt iespēju komisijā diskutēt par ES komisāra kandidātiem.

Tags

Ārlietu ministrija Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Gaidis Bērziņš Ilma Čepāne Ministru prezidents Saeima Zaļo un zemnieku savienība

Comment Form