Protestā tika lūgts šo lēmumu atcelt un lietu nodot jaunai tiesāšanai apelācijas kārtībā, bet nav izteikts lūgums atcelt lēmumu par Kononova atbrīvošanu.
Protestā teikts, ka, pieņemot lēmumu par lietas nodošanu papildu pirmstiesas izmeklēšanai, Tiesu palāta nav ievērojusi sacīkstes principu, jo neuzklausīja pušu viedokli, liedzot pusēm realizēt savas likumā paredzētās tiesības, kā arī pārsniegusi lietas izskatīšanas robežas.
Prokuratūra uzskata - tiesa nepamatoti norādījusi, ka lietas materiālos nav precīzi noteikts, vai Kononovs bijis okupācijas varas pārstāvis, jo viņš cīnījies antihitleriskās koalīcijas pusē. Tiesa neesot ņēmusi vērā to, ka PSRS, kas Latviju okupēja 1940.gadā, pēc vācu okupācijas nav izdevusi nevienu likumdošanas aktu, ar kuru atteiktos no Latvijas.
"Tādējādi neapšaubāmi pierādīts, ka nozieguma izdarīšanas brīdī 1944.gada 27.maijā Latvija atradās divkāršā okupācijā - PSRS un Vācijas," teikts protestā.
Dokumentā arī minēts, ka Kononovs nozieguma pastrādāšanas brīdī ir uzskatāms par PSRS armijas karavīru, līdz ar to viņš Latvijā uzskatāms par okupācijas varas pārstāvi.
Tāpat uz likuma prasībām nebalstoties arī tiesas norādījumi, ka nepieciešams vēstures un starptautisko tiesību speciālista atzinums, kas veicams tikai papildu pirmstiesas izmeklēšanā. Prokuratūra uzskata, ka ekspertīzi nepieciešamības gadījumā varēja veikt arī tiesu izmeklēšanas laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
