Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nākamnedēļ, 1. februārī, skatīs sabiedrības iniciatīvu, kas rosina noteikt obligātu augstāko izglītību Saeimas deputātiem.
2022. gada augustā portālā "manabalss.lv" tika sākta parakstu vākšana iniciatīvai "Par obligātu augstāko izglītību Saeimas deputātiem". Tā savākusi nepieciešamo parakstu skaistu un nu iniciatīva nonāks Saeimas atbildīgajā komisijā, kura lems – nevirzīt priekšlikumu tālākai izvērtēšanai vai tomēr virzīt.
Iniciatīvas autore Maija Ludbārža norādīja, ka uz 14. Saeimu kandidēja 1832 kandidāti, no kuriem 34 ar pamata izglītību, bet 432 – vidējo izglītību. 58 deputāta amata kandidāti bija bezdarbnieki, bet vairāki desmiti norādījuši, ka pēc profesijas ir sētnieki, šoferi, pavāri un skaistumkopšanas speciālisti.
"Likumdošana nenosaka izglītības līmeni vai profesionālās zināšanas, kādām jāpiemīt deputāta kandidātam. Tāpat netiek pārbaudītas kandidātu zināšanas par valsts likumdošanu un Saeimas darbu. Tāpēc par Saeimas deputātu var kļūt personas, kurām trūkst izpratnes par deputāta darbu un tā nozīmi," uzskata iniciatīvas autore. Viņa uzskata, ka sabiedrībai, kura vienu reizi četros gados ievēl savus priekšstāvjus, ir jābūt nešaubīgai, ka ievēlētie deputāti ir profesionāļi ar pienācīgu izglītību.
Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere iepriekš raidījumā "Spried ar Delfi" secināja, jebkādus ierobežojumus kandidēt Saeimas vēlēšanās un tikt ievēlētam nosaka Saeimas vēlēšanu likums. "Šis uzskaitījums ir izsmeļošs. Izvirzīt prasību par augstāko izglītību – manuprāt, tas būtu nesamērīgs ierobežojums," sacīja Meistere.
"Likumu var grozīt, bet jautājums ir, vai patiešām šāda prasība būtu samērīga attiecībā pret jau esošajām izvirzītajām ierobežojošajām tiesībām. Tas būtu pirmkārt, un otrkārt – vai izglītības esamība nodrošinātu augstāku kvalitāti Saeimas darbā? Ļoti šaubos," secināja Saeimas Juridiskā biroja vadītāja.
Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja vadītājs Juris Vīgulis raidījumā piekrita Meisteres viedoklim, secinot, ka dzīvē mēdz būt ļoti dažādi gadījumi – var būt politiski ļoti spilgtas personas un inteliģenti cilvēki, kuri ir bez augstākās izglītības: "Nedomāju, ka tas ir vienīgais tāds būtiskais kritērijs. Manuprāt, tas ir vēlētāju rokās un vēlētāja izvēle."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
