'Norok' Bordāna izauklēto maksātnespējas administratoru regulējuma reformu (plkst.16:40)
Foto: LETA

Tieslietu ministre Baiba Broka (NA) atsauks visus sava priekšteča Jāņa Bordāna maksātnespējas administratoru darbības kontroli pastiprinošos priekšlikumus, kas bija iesniegti uz Maksātnespējas likuma grozījumu galīgo lasījumu.

To, argumentējot ministres lēmumu ar nepieciešamību reformas ieviešanai veidot atsevišķus likuma grozījumus un nodrošināt plašāku diskusiju par ideju maksātnespējas administratorus pielīdzināt valsts amatpersonām, otrdien, 10.jūnijā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē paziņoja Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Gaidis Bērziņš.

Ideju par reformu paredzošo grozījumu izdalīšanu atsevišķā likumprojektā par apsveicamu komisijas sēdē atzina arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomes un Latvijas Sertificēto maksātnespējas administratoru asociācijas pārstāvji, kuri uzskata, ka reformas dēļ nav vērts atlikt ilgi tapušos Maksātnespējas grozījumus, kas regulē arī jautājumus, kas saistīti ar fizisko personu maksātnespējas procesu.

Bijušais tieslietu ministrs Bordāns, kurš par Brokas lēmumu atsaukt Tieslietu ministrijas vārdā iesniegtos priekšlikumus uzzināja no portāla "Delfi" atzīst, ka principā šāds lēmums nozīmē to, ka, aizbildinoties ar nepieciešamību sakārtot fizisko personu maksātnespējas procesu, tiks panākts, ka komersantu maksātnespējas regulējuma jomā viss paliks pa vecam.

"Tas nozīmē, ka komercdarbības maksātnespēja paliks maksātnespējas administratoru grupējumu kontrolē," secina bijušais ministrs, kuru gan šāds notikumu pavērsiens nepārsteidzot.

Pēc Bordāna domām, Satversmes aizsardzības biroja vilcināšanās ar speciālās pielaides valsts noslēpumam izsniegšanu Brokai un negatīvais lēmums radījis zināmu spriedzi maksātnespējas administratoru un viņu lobiju aprindās, taču tas nav traucējis administratoru lobijiem sagatavot reformas "apturēšanu".

Lēmums atsaukt uz Maksātnespējas likumu iesniegtos Bordāna priekšlikumus un par maksātnespējas administratoru darbības kontroles reformu diskutēt, veidojot jaunus likuma grozījumus, būtībā nozīmē to, ka šīs Saeimas sasaukuma laikā šie grozījumi netiks pieņemti.

"Tā ir loģiska un Satversmei atbilstoša likumu pieņemšanas kārtība – konceptuāli grozījumi tiek skatīti trijos lasījumos. Tas paredzēts tādēļ, lai nodrošinātu visu iesaistīto pušu viedokļu uzklausīšanu un diskusiju, jo tikai tas ļauj sasniegt izpildāmu, kvalitatīvu un tiesisku rezultātu, kā arī nerada nepieciešamību pēc neilga laika likumu mainīt atkal", uzsver Baiba Broka.

Viens no galvenajiem iemesliem šādai likumprojekta sadalīšanai esot daudzu iesaistīto pušu un ekspertu viedoklis, ka pašreizējā priekšlikumu redakcija neatbilst gan citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, gan starptautiskajam regulējumam. Latvijas Sertificēto maksātnespējas administratoru asociācija komisijai iesniegusi iebildumus pret Bordāna priekšlikumiem uz 11 lappusēm, kurās kategoriski iebilst pret maksātnespējas administratoru pielīdzināšanu valsts amatpersonām.

Saeima pēc nedēļas dodas garajā pārtraukumā un darbu atsāks tikai rudenī, kad strādās aptuveni divus mēnešus, kas nozīmē, ka strīdīgos grozījumus tā arī var nepaspēt pieņemt.

Savukārt Bordāns paziņojumā medijiem uzsver, ka pašlaik pastāvošā sistēma faktiski liedz Tieslietu ministrijai un Maksātnespējas administrācijai pienācīgi kontrolēt maksātnespējas procesu, kura mērķtiecīgas likumu lobēšanas rezultātā praktiski ir nodota pašiem maksātnespējas administratoriem. Tā rezultātā sabiedrība ir bijusi lieciniece faktiskai uzņēmumu aktīvu izlaupīšanai, godīgu kreditoru interešu ignorēšanai un uzņēmumos strādājošo atstāšanai bez darba.

"Diemžēl, ilgstoši šādu sistēmu mainīt nebija iespējams politiķu gribas trūkuma dēļ. Precīzāk – dēļ Tieslietu ministriju vadošo politisko spēku finansiālās atkarības no atsevišķiem ietekmīgiem maksātnespējas administratoriem. Ar nožēlu nākas secināt, ka politiķu neizlēmības un baiļu, kā arī politisko "spēļu" dēļ, ierosinātā jaunā maksātnespējas uzraudzības sistēma tiek atkal atlikta. Šis brīdis izvēlēts kā pēdējais laiks, lai līdz vēlēšanām pilsoņi to būtu aizmirsuši un tādējādi šis fakts neietekmētu vēlēšanu rezultātus. Taču šoreiz šāda likumprojekta atlikšana nozīmē faktiski tā 'nogremdēšanu" uz nezināmu laiku," saka Bordāns.

"Šāda politiskā kultūra un tiesiskā vide savienojumā ar atsevišķu grupējumu nekontrolējamību vienlaicīgi var nozīmēt uzņēmēju un investīciju aiziešanu no valsts un valsts ekonomikas stagnāciju ar postošām sekām," turpina Bordāns.

"Delfi" jau vēstīja, ka pērnā gada decembrī tobrīd jau demisionējusī Valda Dombrovska (V) valdība nolēma, ka Bordāna priekšlikumi, kas paredzēja jaunu kārtību maksātnespējas administratoru iecelšanai, iesniedzami uz Maksātnespējas likuma galīgo lasījumu Saeimā. Tomēr atbildīgā Saeimas komisija ilgstoši nespēja par tiem vienoties, bet tagad Bordāna pēctece tieslietu ministra amatā Broka, ir nolēmusi šos priekšlikumus atsaukt. Jāpiebilst, ka brīdī, kad valdība lēma par Bordāna priekšlikumiem, viņu deleģējusī Nacionālā apvienība jau bija izslēgusi Bordānu no savu biedru rindām.

Jāpiebilst, ka arī 10. jūnijā Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēde, kurā bija iecerēts izskatīt Bordāna priekšlikumus, pamatīgi aizkavējās kvoruma trūkuma dēļ, jo "Saskaņas centru" un "Vienotību" pārstāvošie komisijas deputāti uz šo sēdi ieradās ar vairāk nekā pusstundu ilgu nokavēšanos.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form