Jau no no 1998.gada septembra Rēzeknes dzelzceļa muitas zonas teritorijā uz sliedēm stāv 81 vagons ar vecām, lietošanai nederīgām riepām, ko no Norvēģijas bija paredzēts vest uz Krieviju, bet Krievijas puse atteicās pieņemt.

Arī Rēzeknes dzelzceļa stacijas priekšnieks Vilnis Gritāns nezināja, kad šīs riepas varētu aizgādāt prom no Rēzeknes.

Viņš BNS informēja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Ārlietu ministrijas un Norvēģijas ministrijas līmenī izveidota darba grupa, kas nodarbojas ar šīm lietām.

"Taču uz Ziemassvētku brīnumu, ka šīs riepas šogad pazudīs, es vairs neceru," teica Gritāns.

Viena vagona uzturēšana muitas zonā diennaktī izmaksā sešus latus, taču par "Norvēģijas veco riepu" vagonu atrašanos uz sliedēm nauda vairs netiek aprēķināta.

Gritāns teica, ka ekspeditorfirma, kas nodarbojās ar šīs kravas tranzītu, ir pazudusi vai bankrotējusi un reāli vairs naudu nebūs no kā piedzīt.

Karro atzina, kad vides ministres amatā bija Inese Vaidere, par riepu likteni tika domāts aktīvāk. Tagad šī lieta esot it kā "pastumta malā".

Tikko veco riepu vagoni parādījās Rēzeknē, Karro bija pirmais pretinieks firmām, kuras cerēja uz vagonu dīkstāves rēķina kaut ko nopelnīt. Viņš kategoriski aizliedza riepas izkraut zemē Rēzeknes teritorijā.

"Tas ir starptautisks skandāls. Rēzekni laikam grib pataisīt par Eiropas miskasti," jau toreiz viņš teica.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!