Nošķirtība, strostēšana, slikti zobi – kādēļ slēdz bērnu namu 'Stikli'
Foto: Shutterstock

Aizvesti aptuveni 150 kilometru prom no Rīgas un tuviniekiem, purvainā un mežainā apvidū bērnu namā “Stikli” Ventspils novadā Puzes pagastā gadiem ir dzīvojuši bērni, no kuriem daudzi pēcāk turpat iestādē pārsniedza pilngadību. Vairākums nama iemītnieku no galvaspilsētas, vairākumam dažāda smaguma garīgās attīstības traucējumi un citas veselības problēmas.

Daudziem nams pārsvarā bija pajumte, daudzu sociālās prasmes nebija attīstītas, ienācējiem namā acīs krita ne tikai šīs vides nošķirtība, daudziem bērniem un jauniešiem arī zobu stāvoklis bija acīmredzami slikts.

"Tā ir liela problēma, ja zūd sasaiste ar radiniekiem, tas bija jāveicina aprūpes iestādes vadītājam visādos veidos, ja vien nav ierobežojumi, ko noteikusi bāriņtiesa. Attālums no bērnu dzimtās vietas Rīgas bija būtisks šķērslis, lai vecāki ar ierobežotiem ienākumiem spētu nokļūt pie bērniem "Stiklos", jo ar sabiedrisko transportu tur nokļūt ir grūti. Sarunās skuma pēc sev tuviem cilvēkiem, vēlmes satikties bija. Arī izšķirti no māsām, brāļiem, kas bija citās iestādēs," vienu no šā bērnu nama problēmām portālam "Delfi" ieskicē Tiesībsarga biroja vecākā juriste Laila Henzele.

Atklājušas problēmu gūzmu, pakalpojumus iestādes "Stiklos" vairs nevēlas pirkt, tāpēc iestādi no 28. decembra slēgs.

"Stiklu" stāsts uzdod daudz jautājumu. Kādēļ, piemēram, galvaspilsēta savus bērnus veda uz Puzes pagastu, kādēļ bērni tur dzīvoja kā pansionātā kopā ar pieaugušajiem, kādēļ iestāde ir jāslēdz un kas ar šā nama iemītniekiem notiks tālāk, skaidroja portāls "Delfi".

"Tad "Stikli" bija labi, tagad vairs neesam"

Šogad audzēkņu skaits bērnu namā "Stikli" bija samazinājies, pašlaik tajā uzturas 20 audzēkņi, tostarp 15 no Rīgas. "Viņi (Rīgas dome) pastāv uz to, ka nepilnības netika izlabotas – bet tad, kad šos bērnus pārvietoja pirms deviņiem gadiem, tad "Stikli" bija labi, "Stikli" bija forši, bet pēkšņi vairs neesam," saka bērnu nama vadītājs Arvis Anderšmits.

Kādēļ Rīgas bērni vispār nonāca stiklos, portāls "Delfi" jautāja Rīgas domes labklājības departamenta pārstāvei Litai Bricei. Atbilde ir šāda: ""Stikli" bija ilgstošs sadarbības partneris Rīgas pašvaldībai līdzīgi kā citām Latvijas pašvaldībām. Lielākajai daļai Rīgas bērnu, kuri dzīvoja Stiklu bērnu namā, bija nepieciešama speciālā izglītības programma. Līdz ar to "Stikli" varēja nodrošināt kā bērnu aprūpi, tā arī piedāvāt atbilstošu izglītību vienuviet". Jautāts, cik domei izmaksāja mēnesī viena bērna uzturēšanās, "Stiklu" vadītājs konkrētas summas neatklāj, vien norāda, ka "mēs noteikti nebijām dārgākais pakalpojumu sniedzējs".

Tagad Rīgas domes Labklājības departaments vairs nevēlas sadarbību ar bērnu namu, tas Ventspils novada domei paziņojis, ka to neturpinās, gada beigās beidzoties iepriekšējam līgumam par ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanu Rīgas bērniem.

Tāpat arī šāgada decembrī plānots pārtraukt sniegt pakalpojumu vienam audzēknim no Ventspils pašvaldības, līdz ar to decembra beigās iestādē uzturētos tikai četri audzēkņi un naudas piešķiršana nebūtu mērķtiecīga un ekonomiski pamatota. Tā paziņojumā medijiem vēsta Ventspils novada dome.

Vārds "pārkāpumi" attiecībā uz bērnu namu šajā vēstulē nav minēts. Tiesa, par tiem runā citas institūcijas un līdzcilvēki. Pirmā no iestādēm pamanīja Tiesībsarga birojs, kas pārbaudīja izskanējušo informāciju par iespējamu bērnu nama bērna ievietošanu psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Šis jautājums tika nodots Veselības inspekcijai, kas vienā no gadījumiem atklājusi nepamatotu stacionēšanu, proti, neredzot bērnu, izsniedza nosūtījumu, kas nav pieļaujami, pastāstīja Tiesībsarga birojā.

Ceļ trauksmi par bērnu strostēšanu

Līdztekus trauksmi cēla kāda audžu ģimene no Jēkabpils. Tā šāgada aprīļa beigās vērsās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (VBTAI), aicinot vērtēt iespējamo emocionālo vardarbību pret bērniem bērnu namā "Stikli," vēstīja Latvijas Televīzija (LTV). Iespējamos pārkāpumus iestādē ģimene fiksējusi arī ar LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" slēpto kameru.

Kā šogad pavasarī vēstīja LTV, audžumāte Elīna Bataraga jau pirmajā tikšanās reizē bērnu namā novēroja nemitīgu bērnu strostēšanu, kā arī skaidru nostāju, kuri ir labie bērni, pret kuriem bērnu nama personāls jūt simpātijas, kuri ir sliktie bērni. Braucot pakaļ audžumeitai, Bataragas ceļabiedrene bija LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" žurnāliste. Slēptā kamera fiksēja līdzīgas epizodes tām, ko Elīna bija fiksējusi pirmajā tikšanās reizē – bērnu strostēšanu nepazīstamu cilvēku klātbūtnē un raustīšanu.

Pēcāk Latvijas Radio vēstīja, ka jau iepriekš Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā saņemtas sūdzības par iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem, taču kādreizējā iestādes vadītāja Gunta Lučina krēslu tas nebija šūpojis. Drīz pēc tam, kad sākās pārbaudes, izskanēja ziņas, ka viņš ilgstoši slimo, un pēcāk Lučins iesniedza atlūgumu, tajā norādot, ka darbu nespēs pildīt tieši veselības problēmu dēļ, vēstīja Latvijas Radio.

Ko atklāja pārbaudēs

Saņēmusi ziņas par iespējamiem pārkāpumiem "Stiklos," pārbaudi veica VBTAI sadarbībā ar Labklājības ministriju (LM), un konstatēja vairākus būtiskus bērnu tiesību pārkāpumus. Tie bija saistīti ar nepietiekamu bērnu uzraudzības nodrošināšanu, iespējamiem riskiem bērnu drošībai, veselībai un dzīvībai, konfidenciālas informācijas pieejamību trešajām personām un vēl citi.

Uzsākta arī administratīvā lietvedība "par iespējamu fizisku un/vai emocionālu vardarbību pret bērnu," un lietvedība vēl turpinās, portālu "Delfi" informēja VBTAI.

Portālam "Delfi" LM pārstāve Ilze Skrodele-Dubrovska atbild, ka pārbaudē secināts, ka bērnu namā netiek nodrošināts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētais sociālais pakalpojums.

"Bērnu nama direktors (Lučins) nebija nodrošinājis atbilstošu sociālā darba speciālistu iesaisti sociālā pakalpojuma sniegšanā, kas nodrošinātu normatīvo aktu prasībām atbilstošu sociālo rehabilitāciju un sociālo aprūpi," stāsta Skrodele-Dubrovska.

Bērnu nama telpu stāvoklis un to iekārtojums, kā arī inventārs nebija atbilstošs pilnvērtīgai pakalpojuma nodrošināšanai bērniem, norāda ministrijā. Pret Lučinu uzsākta administratīvā lietvedība, kas vēl turpinās.

Uz jautājumu, kādēļ Rīgas dome nolēma pārtraukt sadarbību ar "Stikliem," portāls "Delfi saņēma no pašvaldības labklājības departamenta atbildi, ka "pārbaudes laikā tika konstatēta virkne pārkāpumu un nepilnību". Ar Ventspils novada domi runāts par to novēršanu un cita veida pakalpojumu attīstību, piemēram, par grupu dzīvokļa pakalpojumu, tā kā "Stiklos" uzturas arī pilngadīgas personas, bet starp pusēm vienošanās netika panākta.

Bažas par dzīvi ļoti noslēgtā vidē

Tiesībsarga biroja vecākā juriste Laila Henzele atzīst, ka biroja secinājumi "Stiklu" lietā sakrīt ar uzraugošo iestāžu konstatēto, ka, piemēram, bērnu nama vadītājs kā bērnu aizbildnis nenodrošināja veselības aprūpi, ņemot vērā katra bērna individuālās vajadzības. Piemēram, nelietoja ārstu nozīmētos palīglīdzekļus ortozes, neveda bērnus pie higiēnista un zobārsta. Netika pievērsta uzmanība bērnu stājas problēmām. Bērniem, kuriem tas bija vajadzīgs, netika nodrošinātas valstī bez maksas pieejamā rehabilitācija.

"Piemēram, jau vizuāli bija redzams, ka bērniem ir slikts zobu stāvoklis. Jautājot, kā tiek nodrošināti profilakses pasākumi, atklājās, ka pie higiēnista viņi netiek vesti, savukārt pie zobārsta tikai tad, kad jau sāp," stāsta Henzele.

Tāpat arī noslēgtā vide Puzes pagastā neveicinot ne komunikācijas, ne sadzīves prasmes šiem bērniem, no kuriem daudziem ir garīgās attīstības traucējumi.

"Lai gan darbinieki stāstīja, ka bērnu nama bērni un jaunieši tiek vesti uz pasākumiem Ventspilī, bet bērni par tiem neko nezināja, neko nevarēja pateikt, jo nebija bijuši. Taču par ogošanu purvā varēja daudz pastāstīt. Vasaras beigās viņi devās lasīt dzērvenes un ogas nodeva tirgotājiem. Runājot par naudu, viņiem nav izpratnes par naudas vērtību – kā viņu darbs novērtējams. Grūti saprast, vai viņiem vispār samaksāts vai cik samaksāts, tas ir atvērts jautājums" stāsta Henzele.

Bērnu namā pieaugušo vairāk nekā bērnu

Turklāt Tiesībsarga biroju darbiniekus pārbaudes laikā pārsteidza arī tas, ka šajā iestādē dzīvoja kā pansionātā, proti, bērni kopā ar pieaugušajiem, turklāt pieaugušo bija vairāk nekā bērnu, proti, 15 pieaugušie un 11 bērni. Jaunākajam iemītniekam bija septiņi gadi, savukārt vecākajiem – 21, 23 gadi.

"Tas ir salīdzinoši netipisks gadījums. Jo Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka ilgāka bērna atstāšana aprūpes iestādē pieļaujama līdz mācību gada beigām, ja bērns turpina mācības," skaidro Henzele. Bērnu nama audzēkņi turpat līdzās esošajā internātpamatskolā apgūstot dažādus arodus. Taču Tiesībsarga biroja ieskatā, tas nozīmē līdz mācību gada beigām, nevis mācību beigām.

Pašreizējais bērnu nama vadītājs savukārt uzsver, ka bērni turpina mācīties. "Mēs nemākam tā (likumu) lasīt. Tāpat kā ģimenē, kad jaunietim ir 19, 20 gadi, aiz durvīm neizliek nevienu uzreiz," viņš norāda. Tiesībsarga birojs gan pastāv uz to, ka šādos gadījumos ir jāmeklē alternatīvi risinājumi jauniešiem, piemēram, grupu dzīvokļi, lai viņiem nebūtu jāuzturas bērnu namā.

Biroja pārstāve Laila Henzele norāda, ka bērnu nama bērni savlaicīgi ir jāsāk sagatavot patstāvīgai dzīvei, lai viņi spētu par sevi parūpēties. Ja tas nav iespējams, tad savlaicīgi, pirms pilngadības sasniegšanas, kopā ar sociālo dienestu jāatrod risinājums, kur jaunietim turpināt saņemt nepieciešamo atbalstu sasniedzot pilngadību. Neesot pieļaujams, ka jaunieši līdz 24 gadiem turpina uzturēties bērnu namā, nesaņem viņiem pienākošās sociālās garantijas, kuras zaudē, sasniedzot minēto vecumu.

Kur bērni un jaunieši tagad dosies

Vairāki "Stiklu" bērni un jaunieši jau atraduši citas mājas. "Šodien jaunāko, 12 gadus vecu meiteni, aizvedu uz Liepāju, uz valsts apmaksātu sociālās aprūpes centru, tāpēc palikuši 20," piektdien sazvanīts, jaunākos datus par bērnu un jauniešu skaitu aktualizēja bērnu nama vadītājs.

No šiem 20 cilvēkiem, 15 ir Rīgas jaunieši. Rīgas pašvaldība bērnus no "Stikliem" jau pārvedusi uz galvaspilsētu, savukārt šie jaunieši, kuri vēl tur atrodas, netiks pārvietoti uz Rīgas pašvaldības bērnu un jauniešu centru vai citām līgumorganizācijām, bet gan atbilstoši viņu vajadzībām tiks nodrošināts grupu dzīvokļa pakalpojums pilngadīgām personām ar papildus atbalstu, lai jaunieši adaptētos Rīgā, sola Rīgas dome.

Pārējie pieci ir no citām pašvaldībām. "Piemēram, viena ir Ventspils novada jauniete. Jautājums par dzīvokļa piešķiršanu ir izskatīšanas stadijā, vēl kādu nedēļu, pusotru jāgaida. Negribam izlikt aiz durvīm kamēr nav iekārtojusies savā dzīvē. Pārējiem sociālie dienesti meklē vai atraduši vietas, kur pārvietos. Pilngadīgajiem tie varētu būt grupu dzīvokļi, savukārt nepilngadīgajiem jauniešiem valsts sociālās aprūpes centri un jauniešu mājas," stāsta "Stiklu" vadītājs Anderšmits.

Tiesībsarga birojs savukārt sola, ka rūpīgi sekos līdzi, kur nonāks "Stiklu" bērni un jaunieši.

Tags

Lasāmgabali Latvijas Radio Latvijas Televīzija LTV Rīgas dome Rīgas domes Labklājības departaments Veselības inspekcija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form