Stājies spēkā spriedums, ar kuru pilnībā noraidīta "Bankas Baltija" (BB) likvidatora AS "BDO" prasība par 238 miljonu latu piedziņu no Latvijas Bankas (LB) un Latvijas valsts Finanšu ministrijas personā saistībā ar BB krahu pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, portāls "Delfi" uzzināja Augstākajā tiesā (AT).
AT Senāta Civillietu departaments pirmdien, 16.septembrī, rīcības sēdē atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību BB kvidatora "BDO" prasībā pret LB un Latvijas Republiku Finanšu ministrijas personā. Senāts šādu lēmumu pieņēmis, jo senatoru kolēģijai neradās šaubas par pārsūdzētā apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmēs judikatūras veidošanā.
Senāts atzinis, ka prasītāja kasācijas sūdzībā minētajos argumentos tiek apstrīdēts apelācijas instances tiesas spriedumā atspoguļotais tiesas nodibināto apstākļu juridiskais novērtējums ar mērķi panākt šo apstākļu noskaidrošanu un pierādījumu jaunu vērtēšanu, kas atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajam nav Senāta uzdevums.
Līdz ar to stājas spēkā AT Civillietu tiesu palātas 2012.gada 21.februāra spriedums, ar kuru noraidīta likvidējamās akciju sabiedrības BB likvidatora, akciju sabiedrības "BDO" prasība pret LB un Latvijas Republiku Finanšu ministrijas personā par zaudējumu un parāda 185 596 155,81 latu kopsummā un kavējumu procentu 52 749 986,86 latu piedziņu.
Ar apelācijas instances tiesas spriedumu no BB par labu LB piedzīti tiesas izdevumi 16 119,05 lati un ar lietu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai 150 000 latu, kopā 166 119,05 lati. Tāpat no likvidējamās akciju sabiedrības BB par labu Finanšu ministrijai piedzīti ar lietu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai 48 650 lati.
Prasītājs, BB likvidators AS "BDO" kreditoru interesēs prasību pret Latvijas Banku par 184 658 519,18 latu zaudējumu piedziņu tiesā cēla 2005.gada maijā. Prasītājs uzskata, ka LB nav pienācīgi ievērojusi likumu "Par bankām" un likumu "Par Latvijas Banku" un tajos noteikto pienākumu uzraudzīt un kontrolēt "Banku Baltiju" no 1993. gada līdz 1995. gadam. Prasītāja ieskatā, likumā paredzētos pienākumus atbildētājs pildījis novēloti, kā arī atšķirīgi no paša prakses attiecībā pret citām kredītiestādēm.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2010.gada 12.oktobrī prasību nolēma daļēji apmierināt un no Latvijas Bankas par labu likvidējamai akciju sabiedrībai BB piedzina 59 996 196,93 latus. Prasību daļā pret Finanšu ministriju tiesa noraidīja.
Tiesa piedzina no LB valsts labā tiesas izdevumus - valsts nodevu 32 238,10 latus un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 32,25 latus. Tiesa piedzina no likvidējamās akciju sabiedrības "Banka Baltija" par labu Finanšu Ministrijai ar lietu saistītos izdevumus 18 150 latus.
BB likvidators prasību tiesā pret LB un valsti iesniedza 2005.gada maijā, bet 2007.gada 31.janvārī tiesvedība tika apturēta pēc centrālās bankas lūguma līdz brīdim, kamēr spēkā būs stājies spriedums BB krimināllietā, kurā bija apsūdzēti bijušais bankas uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents, bijušais BB prezidents Tālis Freimanis un Alvis Līdums. Šis spriedums stājās spēkā 2009.gada 30.aprīlī, un tad arī tiesvedība BB civillietā tika atjaunota. Laventa un Freimaņa krimināllietā notiesājošais spriedums stājās spēkā 2009.gada aprīļa beigās. Līdumu tiesa attaisnoja.
BB krimināllietā bija pieteikusi civilprasību par 26,89 miljoniem latu. Šo prasību tiesa atstāja bez izskatīšanas.
Skatot civillietu, apgabaltiesa uzklausīja bijušā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa, kādreizējā valsts kontroliera Raita Černaja, bijušā premjera Māra Gaiļa un tā laika Latvijas Bankas vadītāja, finanšu ministra Einara Repšes liecības.
