Diskusija notika krievu valodā, taču ierakstā tā skatāma ar latviešu valodas tulkojumu.
Sarunā piedalījās "Delfi TV" producente Alina Lastovska, Latvijas Radio 4 galvenā redaktore Anna Stroja, dokumentālists un kinorežisors Vitālijs Manskis, Datu skolas vadītāja Latvijā Nika Aleksejeva un "Delfi" valdes priekšsēdētājs Konstantīns Kuzikovs.
"Delfi" diskusijā tika spriests par Krievijas iebrukuma Ukrainā izpaušanos Krievijas informācijas telpā, par agresīvās kaimiņvalsts vadoņa rīcību un to, ko par to saka sabiedrība, kas dzīvo dažādās informācijas telpās un valstīs. Tāpat tika runāts par pašu cilvēku līdzatbildību kara kontekstā.
Sarunas dalībnieki apsprieda mediju darbu ar karu saistītas dezinformācijas mazināšanā. Diskusijā tika uzsvērta mediju nozīme, akcentējot to, cik svarīgi ir informēt arī krievvalodīgo sabiedrību. "Delfi" valdes priekšsēdētājs Konstantīns Kuzikovs arī uzsvēra nozīmi šī satura finansējumam.
Runātāji arī diskutēja, vai Latvijas iedzīvotājiem šķiet, ka Krievijas-Ukrainas karš ir "mūsu karš". Manskis sacīja, ka medijiem par to būtu vairāk jāstāsta tieši caur Latvijas prizmu, lai cilvēki saprastu, ka tas nav kaut kur tālu prom, tomēr Datu skolas vadītāja Latvijā Nika Aleksejeva viņam atbildēja, ka cilvēkiem šeit jau ir izpratne par kara tuvību.
Vaicāta par propagandu, Aleksejeva teica, ka šobrīd starptautiskā mērogā notiek pretstata apvainošana, kurā pretinieks tiek vainots tajā, ko dara pats – Krievija apvaino Ukrainu korupcijā, lai gan patiesībā korupcija ir Krievijā – fakti tiek pagriezti par 180 grādiem.
Datu skolas vadītāja runāja par cilvēku saziņu no dažādām informācijas telpām, kurās notiek sadursmes. Viņa minēja piemēru par Covid-19 pandēmiju un vakcīnām, kurā vienas informācijas telpas pārstāvjiem šķiet, ka viņus drīzāk nogalinās Covid-19 infekcija, tādēļ jāvakcinējas, tikmēr citiem šķiet otrādi – vakcīna ir kaitīgāka par pašu vīrusu.
Izsakoties par karu, Aleksejeva uzsvēra, ka cilvēki lielākoties iedalās divās daļās – tie, kas ir Krievijas vai Ukrainas pusē. Tādu, kuri nav izlēmuši savu nostāju Krievijas iebrukuma Ukrainā kontekstā, ir ļoti maz un viņi tāpat tiek spiesti ieņemt kādu no pozīcijām.
Manskis, savukārt, diskusijā uzsvēra, ka kategoriski nepiekrīt idejai, ka Krievijas sāktais karš pret Ukrainu ir tikai viena cilvēka lēmums. Šo "vienu cilvēku", proti, Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, pēc viņa paustā, ir izveidojusi Krievijas sabiedrība, esot pielaidīga. Kad Putins nāca pie varas, viņš tajā brīdī nedomāja, ka varēs nākotnē iegūt neierobežotu varu, uzskata Manskis, kurš argumentēja, ka Krievijas sabiedrībā nekad tā arī neizrādīja nekādu pretestību.
Tieši šī iemesla dēļ šī sabiedrība nesot atbildību par Putinu. Viņš arī stāstīja, ka ir saskāries ar viedokli, ka tie, kuri par Putinu nebalsoja un viņu nekādi citādi neatbalstīja, nenes atbildību par šī brīža situāciju, kur Putins jau ir ieguvis neierobežotu varu. Taču šādu skatījumu Manskis saredz kā greizu, velkot paralēles ar hipotētisku situāciju, kad, redzot, kā tiek pastrādāts kāds noziegums, garāmgājējs izvēlas neiesaistīties situācijā un vienkārši paiet garām. Tieši šādu analoģiju kinorežisors attiecināja uz mentalitāti, pēc kuras dzīvo Krievijas sabiedrības daļa, kas cenšas nošķirt sevi no Putina un uztur skatījumu par "vienu cilvēku".
Kinorežisors arī izteicās, ka Latvijā karš vēl nav kļuvis par realitāti, proti, sabiedrības prātos drīzāk valda bailes no kara. Viņš skaidroja, ka, esot Latvijā, viņam radusies sajūta, ka "mēs šeit strādājam tā, it kā kara nebūtu". Pretstatu šai situācijai Manskis saredz Krievijas televīzijas kanāla "Doždj" gadījumā, kas, viņaprāt, veiksmīgi guva popularitāti, jo savu darbu veica nevis maksas dēļ, bet gan pienākuma apziņas un pārliecības iespaidā. Tādēļ Manskis Latvijas mediju spējā "pārvilkt" jeb pārliecināt propagandas skartos saredz būtisku šķērsli – tie strādā pēc pieradumiem un ierastajām metodēm. "Delfi" valdes priekšsēdētājs Konstantīns Kuzikovs gan oponēja šādam redzējumam, norādot, ka "Doždj" tomēr strādāja, lai arī ne pilnībā, bet saskaņā ar Krievijas medijiem un vienā vidē. Tāpat viņš norādīja, ka šo telekanālu Ukrainā tomēr neatzina kā pilnīgi neatkarīgu.
Arī Latvijas Radio 4 galvenā redaktore Anna Stroja diskusijā argumentēja, ka cilvēkus ir iespējams pārliecināt mainīt savu nostāju un "pārvilkt" viņus prom no Krievijas propagandas. Tāpat medija galvenā redaktore izteicās, ka manījusi divus lūzuma punktus Latvijas sabiedrībā pēdējo mēnešu laikā – viens no tiem bija 24. februāri, taču otrs – šķietami ap 9. un 10. maiju.
Viņasprāt, tieši sašķelšanās ap Pārdaugavas pieminekli radīja otro lūzuma punktu, jo tas polarizēja sabiedrību, saasinot abu pretējo pozīciju uzskatus. Mediju pārstāve arī bija skeptiska, norādot, ka šī polarizācija sabiedrībā, viņasprāt, it īpaši kontekstā ar pieminekli Pārdaugavā un šī brīža politisko vidi, nākotnē tikai augs. Savukārt politiķu un mediju sadarbības kontekstā Stroja uzsvēra, ka būtu nepieciešams konstanti uzturēt dialogu, tostarp lai veicinātu saliedētību sabiedrībā.
Jau vēstīts, ka 1. un 2. jūlijā Cēsīs notiek astotais sarunu festivāls "Lampa". Plašāka informācija par festivālu pieejama šeit. Vairākām diskusijām festivāla laikā iespējams sekot līdzi tiešraidē portālā "Delfi".
Pulksten 17 portāls "Delfi" festivālā piedalījās arī ar diskusiju "Mediju darbība kara apstākļos – ko sabiedrība no tiem gaida un ko (ne)saņem?". Vairāk par šo diskusiju var lasīt šeit.