Foto: Publicitātes foto
Dzimums, kas mums tiek oficiāli norādīts piedzimstot, ir balstīts uz anatomiskajām pazīmēm. Taču tas var neatbilst mūsu dzimtes identitātei — tam, kā jūtamies un ko domājam par savu dzimumu. Par dzimuma maiņas tiesiskajiem regulējumiem un citiem ar to saistītiem aspektiem runāja sarunu festivāla dalībnieki.

Sarunu rīkoja Eva Vīksna, Kalvis Engīzers un Madara Meļņika. To vadīja žurnālists Toms Treibergs. Diskusijā piedalījās Veselības ministrijas galvenais speciālists psihiatrijā Elmārs Tērauds, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore Kristīne Dupate, BKUS Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs, kā arī Dan Avangard — trans, revolucionārs un cīnītājs.

Dan Avangard saprata, ka ir transpersona aptuveni 18 gadu vecumā. Viņš savu aktīvismu transpersonu tiesību jautājumos pamato ar informācijas trūkumu, kāds Latvijā pastāv un ko ietekmē postpadomju vide. Viņš vēlas, lai jaunieši, kas saskaras ar līdzīgām pārmaiņām, spētu iegūt informāciju par to.

"Ir jāsaprot, kas vispār ir dzimums. Tā ir ļoti kompleksa lieta.Kā var zināt, kāds ir dzimums? Juridisko dzimumu var redzēt pasē, var arī skatīties spogulī un redzēt sava dzimuma pazīmes. Tomēr tas [dzimums]ir daudzslāņains. Laika gaitā cilvēkam izveidojas sociālais dzimums," atzina bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.

"Manā izpratnē dzimumu identitātes traucējumi ir neatbilstība starp cilvēka anatomisko, piešķirto un juridisko dzimumu un to, kā cilvēks to izjūt," sacīja Bezborodovs.

Veselības ministrijas pārstāvis, psihiatrs Elmārs Tērauds atzina, ka šī brīža sabiedrībai grūts jautājums ir cieņa viena pret otru un pieņemšana šādos jautājumos.

"Ja skatāmies uz situāciju no tiesiskā regulējuma, Latvijā tā ir ļoti skumja. Šis tiesiskais regulējums pasaka, uz ko transpersonām nav tiesību. Politiski tas ir ļoti karsts kartupelis. Jautājums, kurš to sāks kustināt," sacīja juriste Kristīne Dupate.

"Protestēt pret transpersonām ir tāpat kā protestēt pret zaļām lapām. To darot, viņi tādēļ nepazudīs. Tieši otrādi," sacīja Dan Avangard.

Diskusijas dalībnieki arī runāja par to, ka tiesiskais regulējums nedrīkst prasīt cilvēkam "kaut ko piešūt vai nogriezt". "Mainīt cilvēku medicīniski ir vienkārši, bet mainīt viņa identitāti — nē. Sabiedrībai nav jāzina, kas kuram ir biksēs," sprieda Bezborodovs.

Kā ziņots, ka sarunu festivāls "Lampa" notiek 20. un 21. augustā Cēsu pilsētvidē, tiešsaistē un kopā skatīšanās vietās visā Latvijā. Festivāla programma ir pieejama šeit.

Festivālā piedalījās arī portāls "Delfi" ar divām pašu rīkotāj diskusijām. Par aizvadīto sarunu "Vai 'sargsuns' Latvijā ir cienīts un paēdis?" sīkāk var lasīt šeit, savukārt par diskusiju "Cieņpilna dzīve ģimenei, kurā ir pastāvīgi aprūpējams tuvinieks" sīkāk var lasīt šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!