Malu zvejniecības intensitātes kritums šogad visticamāk ir saistāms ar klimatiskajiem apstākļiem, kas veicināja agru lašu un taimiņu ienākšanu upēs, un strauju nārsta norisi, kā arī kavēja malu zvejnieku nodarbi augstā ūdens līmeņa dēļ. Lielākā daļa lašu novembra vidū jau bija nonārstojuši, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad nārsts aizkavējās un atbildīgajām valsts iestādēm nācās pagarināt lieguma termiņu līdz janvārim, uzskata organizētāji.
Arī lielais piesaistīto cilvēku skaits un aktīvā upju sargāšana devis savu artavu lašu aizsardzībā. Akcijas "Lašiem būt!" veiksmīgai norisei šogad tika būtiski palielināts inspektoru skaits. Upju sargāšanā tika piesaistīti inspektori no četrām reģionālajām vides pārvaldēm (RVP), kuru pārraugāmajās teritorijās neatrodas lašu upes, proti, inspektori no Madonas RVP, Rēzeknes RVP, Daugavpils RVP un Jelgavas RVP.
Lai arī novārtā netika atstātas lielās upes, īpaša uzmanība šogad tika pievērsta mazajām upēm. Tieši mazajās upēs, pēc akcijas dalībnieku un atbalstītāju teiktā, vislabāk varēja vērot arī mazo HES nelabvēlīgo ietekmi, kad ūdens līmeņa svārstību rezultātā daudzviet regulāri un bieži tika atsegtas lašu un taimiņu nārsta vietas, kas traucēja nārsta norisei un nenovēršami izraisīja ikru bojāeju. Saskaņā ar akcijas dalībnieku teikto, šādas ūdens līmeņa svārstības palīdzēja malu zvejniekiem paņemt savu daļu. Nenoliedzami, savu daļu arī citviet malu zvejnieki paņēma, tomēr no tā, acīmredzami, izbēgt nebūs iespējams nekad.
Akcijas "Lašiem būt!" 2004 devums patiesi atklāsies nākamajā gadā, kad Latvijas Zivju resursu aģentūra monitoringa ietvaros veiks lašu mazuļu uzskaiti Ventā, Gaujā un Salacā, un uzskaites rezultātā iegūtie dati būs salīdzināmi ar pagājušā gada datiem. Saskaņā ar 2004. gada vasarā veiktajām lašu mazuļu uzskaitēm, salīdzinot tā rezultātā iegūtos datus ar 2003. gadā iegūtajiem datiem, 2004. gadā ir būtiski palielinājies lašu mazuļu skaits. Uzskaites parauglaukumos konstatēts, ka: - Ventā mazuļu skaits palielinājies apmēram 10 reizes (posms no Kuldīgas līdz Zlēkām). - Gaujā mazuļu skaits palielinājies 4 - 5 reizes (Gaujas Nacionālā parka teritorijā) – 2003. gadā mazuļu bija ļoti maz. - Salacā mazuļu skaits palielinājies apmēram 3 reizes.
Zivju pētnieki atzīst, ka monitoringa pētījumu rezultātā konstatētais lašu mazuļu skaita pieaugums ir saistāms ar akcijas "Lašiem būt!" veiksmīgo norisi. "Būsiet nosargājuši!", kā izteicās zinātnieks Jānis Birzaks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
