Foto: DELFI

Līdz 14.Saeimas vēlēšanām ir atlicis viens gads, līdz ar to ir noslēgusies iespēja dibināt jaunas politiskās partijas dalībai tajās.

Kā informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova, 14.Saeimas vēlēšanas notiks 2022.gada 1.oktobrī, un tajās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēl 100 parlamenta deputāti.

Kandidātu sarakstus drīkstēs iesniegt partijas, kuras dibinātas ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām un kurās ir ne mazāk kā 500 biedru. Ja kandidātu sarakstu iesniedz partiju apvienība, tajā ietilpstošajām partijām arī jābūt dibinātām ne vēlāk kā gadu pirms vēlēšanām un apvienībā kopā jābūt ne mazāk kā 500 biedriem.

Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana Saeimas vēlēšanās notiek no 80. līdz 60.dienai pirms vēlēšanu dienas, kas 14.Saeimas vēlēšanās būs no 13.jūlija līdz 2.augustam.

Saeimas vēlēšanās ir pieci vēlēšanu apgabali - Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale, un no katra apgabala Saeimā jāievēl noteikts deputātu skaits. Vēlēšanu apgabalos ievēlējamo deputātu skaitu nosaka CVK proporcionāli apgabala vēlētāju skatam, kāds reģistrēts Fizisko personu reģistrā četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas.

Saeimas vēlēšanās balsstiesīgie pilsoņi var balsot vēlēšanu iecirkņos Latvijā vai ārvalstīs vēlēšanu dienā. Latvijā noteiktos vēlēšanu iecirkņos var nodot balsi glabāšanā trīs dienas pirms vēlēšanu dienas, tāpat ir iespēja balsot savā atrašanās vietā, ja veselības stāvokļa dēļ nav iespējams nobalsot iecirknī, vēlēšanu dienā jāaprūpē slimnieks vai vēlētājs atrodas ieslodzījuma vietā.

Tāpat vēlētāji ārvalstīs var izmanot iespēju balsot pa pastu. Balsošana Saeimas vēlēšanās tiek organizēta arī karavīriem un zemessargiem, kuri pilda dienesta pienākumus starptautiskajās operācijās. Vēlēšanu iecirkņus var izveidot arī uz kuģiem ar Latvijas karogu, kas pierakstīti Latvijā.

CVK informēja, ka 14. Saeimas vēlēšanās vēlētāju uzskaitei vēlēšanu iecirkņos tiks lietots elektronisks tiešsaistes vēlētāju reģistrs, kas padarīs mazāk sarežģītas iespējas dalībai vēlēšanās vēlētājiem, kuriem ir tikai eID karte. Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās vēlētājiem, kuru rīcība bija tikai eID karte, bija nepieciešama vēlētāja apliecība, kuru pirms vēlēšanām bija jāizņem kādā no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajām nodaļām.

Lai nodrošinātu, ka katrs velētājs balso tikai vienu reizi, dalību vēlēšanās atzīmēja ar spiedogu pasē vai vēlētāja apliecībā, taču turpmāk to plānots aizstāt ar atzīmi elektroniskajā tiešsaistes vēlētāju reģistrā.

CVK atzīmēja, ka šāds elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs tika izmantots šā gada pašvaldību vēlēšanās. Reģistrā tiks iekļauti visi balsstiesīgie pilsoņi, kuriem būs tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās. Vēlēšanu iecirknī vēlēšanu komisijas darbinieks tiešsaistes reģistrā pārliecināsies par vēlētāja tiesībām balsot un atzīmēs, ka vēlētājs jau nobalsojis. Vēlētāji Saeimas vēlēšanās varēs balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!