Likumprojekta mērķis ir precizēt kriminālatbildību par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, lai veicinātu datu aizsardzību un atturētu veikt nelikumīgas darbības ar personas datiem.
Eiropas Parlaments un Padome 1995. gadā pieņēma direktīvu par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti. Lai nodrošinātu direktīvas ieviešanu, dalībvalstīm jānosaka sankcijas gadījumiem, kad minētās normas tiek pārkāptas. Personas datu aizsardzības prasības ieviestas Latvijas nacionālajās tiesībās, pieņemot Fizisko personu datu aizsardzības likumu, kura mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, īpaši privātās dzīves neaizskaramību, tomēr nepieciešams papildus noteikt sankcijas par normu neievērošanu.
Pašlaik par pārkāpumiem personas datu apstrādes jomā Latvijā ir noteikta administratīvā atbildība, kamēr citās Eiropas Savienības dalībvalstīs – kriminālatbildība. Pēc Tiesu administrācijas sniegtās informācijas Latvijas tiesās kopš 1999. gada pēc Krimināllikuma panta par sveša noslēpuma izpaušanu nav notiesāta neviena persona.
Pēc grozījumu spēkā stāšanās turpmāk par viltus nolūkā veiktām nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem vainīgo varēs sodīt pat ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, kas līdz šim nebija iespējams.
Pēc grozījumu apstiprināšanas Saeimā tiesību norma ar līdzīgu būtību, bet ar plašāku saturu, aizstās šobrīd spēkā esošo Krimināllikuma regulējumu.