Noteikta senākā koka ēka Latvijas pilsētās
Foto: LETA

Valmieras Vecā aptieka Bruņinieku ielā 1 ir senākā koka ēka Latvijas pilsētās, informēja Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Melece (attēlā: vidējā ēka, zaļganā).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Eiropas Savienības projekta "Valmieras Vēsturiskā centra attīstība" īstenošanas laikā atklātas līdz šim nezināmas arhitektoniski vēsturiskās liecības ar nozīmīgu vēstures, zinātnes un kultūrvēsturisko vērtību.

Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta Dendroloģijas laboratorijā, Mārim Zundem veicot dendrohronoloģisko datēšanu, tika apstiprināts un precizēts, ka Valmieras Vecās aptiekas mājas būvniecība pabeigta 1736.gadā. Līdz ar to apstiprināts, ka Valmieras Vecā aptieka, kas avotos minēta kā vecākā koka ēka Valmierā, ir arī senākā līdz mūsdienām saglabājusies koka ēka Latvijas pilsētās, kas celta arhaiskākajā būvveidā. Zināms, ka ēkā no 1756. gadam līdz 1965. gadam darbojās aptieka, stāsta Melece.

Restaurators - vecmeistars, kas veica ēkas arhitektoniski māksliniecisko izpēti, Imants Dirveiks secinājis, ka pašlaik Valmieras Vecā aptieka ir senākā zināmā Latvijas pilsētu koka dzīvojamā ēka, kas celta guļbūvē krusta pakšos ar guļbaļķu zelmiņiem un zem spārenīcas izvirzītiem profilētiem dziedru galiem.

Valmieras Vecā aptieka ar sekundārām piebūvēm ir ļoti vērtīga baroka laikmeta koka būvmākslas liecība ar tā laika būvamatniecībai raksturīgajiem elementiem.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes un Valmieras pilsētas pašvaldības līdz šim rīcībā esošajā 20.gadsimta 80.gadu dokumentācijā secināts, ka "sakarā ar to, ka ēka ir apšūta gan fasādēs, gan interjerā, nav iespējams noskaidrot pirmatnējo plānojumu un fasāžu risinājumu", kā arī "ēkas izpēte pilnā apjomā realizējama pēc telpu atbrīvošanas un sienu apšuvuma demontāžas".

Melece norāda, ka Valmieras vēsturiskajā centrā patlaban notiek Valmieras pils kultūrvides centra izbūves darbi, kuriem saņemts Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes būvprojekta saskaņojums un darbu atļauja.

Pārbūvējot Vecās aptiekas koka korpusu un austrumu piebūvi, tika konstatēts, ka ārsienas nebija viendabīgas un sastāvēja gan no gāzbetona, gan pārsvarā trupes bojāta, daļēji protezēta kokmateriāla. Tai pat laikā daļēja demontāža atsedza līdz šim nezināmās vērtības. Darbi ēkā tika apturēti.

Saskaņā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes speciālistu atzinumu tika veikta arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, kā arī ēkai noteikts jaunatklāta kultūras pieminekļa statuss.

Arhitektoniski mākslinieciskās izpētes dokumentācija atklāj 18. gadsimtā celtās ēkas būvvēsturi un kultūrvēsturiskās, arhitektoniskās vērtības. Vērā ņemamas plānojuma izmaiņas notikušas 19. gadsimtā, savukārt no 1965. gada līdz 1980. gadu nogalei ēka bija pārvērsta daudzdzīvokļu mājā. Trīs ēku grupas oriģinālā substance ievērojami samazinājās arī pēc 20. gadsimta otrajā pusē un beigās veiktajām pārbūvēm un atjaunošanas pasākumiem. Izpētes rezultātā definētas rekomendācijas autentiskuma saglabāšanai.

Saglabājamo vērtību vidū jāmin konstruktīvā sistēma, oriģinālo aiļu proporcijas, aiļu aplodu izbūves principi, guļbūves virsmu apdares principi, pirmā stāva griestu dēļu stiprināšanas veids, proti, oriģinālais dēļu klājs uz sijām, oriģinālo aiļu elementi un fragmenti, oriģinālās durvju vērtnes, fasāžu krāsojuma paliekas, norāda pašvaldības pārstāve.

Veikto atsegumu rezultātā saistībā ar objektā uzsāktajiem darbiem ir atklājies, ka Valmieras Vecās aptiekas ēka ir daudz nozīmīgāka un tajā saglabājies lielāks oriģinālās substances apjoms, nekā bijis zināms līdz šim. Lai saglabātu Vecās aptiekas ēkas kultūrvēsturiskās vērtības jaunā kvalitātē, pamatojoties uz izpētes rezultātiem, Valmieras pilsētas pašvaldība organizēs būvprojekta izmaiņu izstrādi, ietverot ēkas restaurācijas sadaļu, lai maksimāli saglabātu un daļēji eksponētu vēsturiskās aptiekas ēkas konstrukcijas.

Valmieras Vecās aptiekas kompleksa un ar to saistītās infrastruktūras pārbūve, atjaunošana un restaurācija tiek īstenota Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektā "Valmieras Vēsturiskā centra attīstība". Tajā vēl ietverta virtuālās ekspozīcijas izveide, kā arī Ziloņu ielas pārbūve. Projekta īstenošanai piesaistīts ERAF līdzfinansējums līdz 2 000 000 eiro un valsts budžeta dotācija līdz 70 588 eiro.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Arhitektūra Būvniecība Eiropas Savienība ERAF Latvijas Universitāte Latvijas vēsture
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form