Piemiņas ceremonijā piedalīsies Valsts prezidents Egils Levits, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), citas valsts amatpersonas, ārvalstu diplomāti, kā arī ap 60 Vācijas pilsētu mēri, no kurām ebreji tika deportēti uz Rīgu un šeit nogalināti.
Klātesošos uzrunās bijušais Rīgas geto un koncentrācijas nometņu ieslodzītais, vēsturnieks Marģers Vestermanis, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Krupņikovs, aizlūgumu noturēs Rīgas sinagogas rabīns Elijohu Krumers. Ceremoniju vadīs Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, profesors Ruvins Ferbers.
Piemiņas brīdis notiek vietā, kur atradās Lielā horālā sinagoga. 1941. gada 4. jūlijā, trīs dienas pēc nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanas Rīgā, Vācijas Drošības policijai un Drošības dienestam pakļautā vietējās palīgpolicijas vienība Viktora Arāja vadībā pēc nacistu rīkojuma nodedzināja dievnamu kopā ar tur esošajiem cilvēkiem. Tajā pašā dienā nodedzināja arī citus ebreju dievnamus - par upuriem kļuva ne mazāk kā 400 cilvēku. Ar šiem notikumiem Latvijā sākās Holokausts - ebreju masveida iznīcināšana. 1990.gadā Latvijas Augstākā Padome nolēma noteikt 4. jūliju par Ebreju tautas genocīda piemiņas dienu.
Pirms kara Latvijā dzīvoja 93 000 ebreju. Nacistiskās okupācijas laikā 1941.-1945. gadā tika nogalināti vairāk par 70 000 vietējo ebreju un ap 20 000 šeit deportēto ebreju no citām Eiropas valstīm.
Padomju laikā Lielās sinagogas drupas tika nojauktas, un to vietā ierīkots skvērs. 1980. gadu beigās šeit tika veikti izrakumi, un 1993. gadā ar Latvijas valdības, ebreju organizāciju un privāto personu atbalstu izveidots memoriāls - simboliskas sinagogas sienas ar izrakumos atrastajiem oriģinālā dekora elementiem.
Blakus sinagogas drupām 2007. gadā tika atklāts piemineklis par godu vairākiem simtiem glābējiem, kas riskējot ar savu dzīvību slēpa ebrejus no iznīcināšanas nacistiskās okupācijas laikā.