Pirmdien, 26. aprīlī, pēc valdošās koalīcijas sadarbības sanāksmes sarunā ar žurnālistiem politiķi nosodīja homofobiju un vardarbību, reaģējot uz pagājušās nedēļas notikumiem Tukumā, kur, iespējams, noticis homofobisks noziegums ar smagām sekām. Vienlaikus divas Saeimas frakcijas pirmdien jau paziņoja par attiecīgu likuma grozījumu iesniegšanu parlamentā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), atbildot uz žurnālistu jautājumiem par Tukuma gadījumu, sacīja, ka sabiedrībai ir vajadzīga skaidrība par notikumiem Tukumā. "Neiecietībai, homofobijai un varmācībai nav vietas mūsu sabiedrībā," sacīja valdības vadītājs.
Saeimas "KPV LV" frakcijas līderis Māris Možvillo pievienojās Kariņa teiktajam, ka neiecietība un homofobija nav pieņemama mūsu sabiedrībā.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) jau nācis klajā ar praktiskām lietām, kas jāuzlabo policijas darbā, kā arī jāvērtē, vai sociālā naida un nesaticības izraisīšana un tajos balstīti noziegumi nebūtu jānosaka likumā kā vainu pastiprinošs apstāklis.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) norādīja, ka šī ir situācija, no kuras jāizdara tālejoši secinājumi arī par policijas darbu, lai gan pirms izmeklēšanas beigām vēl nav zināms, vai konkrētais noziegums vērtējams kā naida noziegums. Ministrs norādīja, ka frakcija "Attīstībai/Par!" ļoti nopietni vērtē situāciju un nākusi klajā ar grozījumiem likumā, kas saistīti ar sociālā naida un nesaticības izraisīšanu.
Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars piekrita kolēģu teiktajam un uzsvēra, ka "ir pastrādāts ļoti smags noziegums pret cilvēkiem, un tas ir pats būtiskākais šajā ziņā, nevis pret kādiem politiskiem uzskatiem vai seksuālu orientāciju. Ja ir pastrādāts šāds noziegums, tad tās visas ir otršķirīgas lietas. Latvijā kā demokrātiskā, tiesiskā valstī šādi noziegumi pret cilvēku nedrīkst notikt".
Dzintars, nesaucot nevienu vārdā, mudināja neizmantot šādus gadījumus sava politiskā kapitāla vairošanai un politiskai retorikai. "Necilvēcība ir necilvēcība, neatkarīgi no varmākas vai cietušā politiskās vai jebkādas citas piederības," sacīja Dzintars.
Partiju apvienības "Jaunā Vienotība" Saeimas frakcijas deputāti sagatavojuši grozījumus Krimināllikumā, lai pastiprinātu personu kriminālatbildību par naida noziegumiem, portālu "Delfi" informēja frakcijā.
"Esam sagatavojuši grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem piedāvājam skaidri definēt, ka par naida noziegumu atzīstamas arī tādas sabiedriski bīstamas un noziedzīgas darbības, kas veiktas personu seksuālās orientācijas dēļ. Likumā jābūt skaidrām un saprotamām normām, lai varētu ne tikai sodīt pārkāpējus, bet arī novērst naida noziegumus," saka Andrejs Judins, Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas vadītājs.
Deputāts uzsver, ka naida noziegumus valsts nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut: "Mums ir nepārprotami jānorāda, ka ar šādiem noziegumiem mēs Latvijā nesamierināsimies, tie netiks pieļauti un par tiem pienāksies kriminālatbildība. Mums kā sabiedrībai ir jābūt iekļaujošai un atbalstošai."
Grozījumi Krimināllikumā iesniegti izskatīšanai otrajā lasījumā. Priekšlikumu izskatīšana Krimināltiesību politikas apakškomisijā plānota maija pirmajā sēdē.
Savukārt frakcijas "Attīstībai/Par!" deputāti pirmdien iesniedza Saeimā grozījumus Krimināllikumā, kas pastiprina atbildību par noziegumiem, kas izdarīti naidā pret noteiktas sociālas piederības vai seksuālas orientācijas cilvēkiem.
Pašreizējais Krimināllikuma regulējums paredz atbildību par tādām darbībām, kas vērstas uz naida vai nesaticības izraisīšanu, un tas skaidri nosauc tikai trīs kritērijus - personas dzimumu, vecumu vai invaliditāti. Šī 2014. gadā pieņemtā norma ir jāpapildina. Tajā ir jāiekļauj vairāki kritēriji, kuri jau ir vispārpieņemti starptautiskajās cilvēktiesībās. It īpaši tāpēc, ka ar noziegumiem ar šādu motivāciju šobrīd saskaramies Latvijas sabiedrībā," saka grozījumu autore Vita Anda Tērauda.
Grozījumus, pie kuriem deputāti strādāja jau vairākus mēnešus, ir nolemts iesniegt nekavējoties pēc nežēlīgā uzbrukuma diviem cilvēkiem Tukumā, kas saistīts ar naidu pret viena dzimuma cilvēku attiecībām. Grozījumi paredz arī atzīt diskriminējošu motivāciju par atbildību pastiprinošu apstākli soda noteikšanā par noziegumu.
"Attīstībai/Par!" frakcijas vadītāja Marija Golubeva pirmdien nosūtīja vēstuli iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam (KPV LV) ar aicinājumu pievērst pastiprinātu uzmanību Valsts policijas darbam ar naida noziegumiem un upuru aizsardzībai no turpmākiem draudiem to veselībai un dzīvībai.
Jau ziņots, kas tieši naktī uz piektdienu, 23. aprīli, notika daudzdzīvokļu namā Tukumā, Normunds Kindzulis (29 gadi) nespēja izstāstīt savam draugam Artim Jaunkļaviņam (23). Viņu pulksten četros pamodināja Normunda kliedzieni kāpņutelpā, izmisīgi saucot Arti palīgā. Nepaguvis saģērbties, Artis izskrējis kāpņutelpā, domājot, ka draugu, ar kuru dzīvoja kopā vienā dzīvoklī, kāds sit. "Manā acu priekšā viņš dega, viņš agonijā kliedza, raudāja un lūdzās pēc palīdzības," portālam "Delfi" saka Artis. Viņš ir pārliecināts, ka Normunds apliets ar degšķidrumu un aizdedzināts, proti, cietis uzbrukumā, kurā piepildīti iepriekš vairākkārt izteikti draudi.
"Policists man uzreiz pajautāja – tā taču ir pašnāvība? Es saku – nē! Tam taču nav nekāda iemesla. Normundam turklāt ir pazudis maks, es domāju, tas ir nozagts, tā nav ne mājās, ne darbā, bet maka vietā viņam somā bija iebāzts degšķīdums, taču šķiltavu nebija – tā bija skaidri redzami inscenēta lieta," saka Artis. Tonakt Normunds bijis ciemos pie draudzenes (Artis precizē iepriekš medijos izskanējušo informāciju, ka viņš atgriezies no nakts maiņas), tāpēc mājās ieradies vēlu. "Delfi" arī sazinājās ar draudzeni, kuru viņš tonakt satika, un viņa teica, ka vēl tajā naktī ar Normundu pārrunājuši, uz kurieni varētu doties ceļojumā vasarā. Viņi ir jau diezgan ilgu laiku pazīstami, ļoti labi draugi, un viņai Normunds esot stāstījis par draudiem.
Notikušais izsaucis plašu reakciju sabiedrībā un par to izteikušās dažādas amatpersonas, tostarp Valsts prezidents, premjerministrs, ārlietu ministrs, tieslietu ministrs un iekšlietu ministrs.
