Novadu reforma: Ozolnieki 'laulības' ar Jelgavu nevēlas; Liepājai savi iebildumi
Foto: LETA

Ozolnieku novadā gandrīz mēnesi ilgušajā publiskajā apspriešanā par novada nākotni, kas beidzās 15. septembrī, dalībnieku vairākums paudis viedokli, ka neatbalsta novada pievienošanu Jelgavas pilsētai un novadam, portāls "Delfi" uzzināja Ozolnieku novada domē. Savukārt Liepājas dome ceturtdien lēmusi, ka vēlas arī turpmāk saglabāt republikas pilsētas statusu.

Aptaujas laikā Ozolnieku novadnieki tika aicināti atbildēt uz jautājumu "vai jūs atbalstāt Ozolnieku novada iespējamo apvienošanu ar Jelgavas novada un Jelgavas pilsētas administratīvajām teritorijām?". Rezultāti liecina, ka 95% dalībnieku noraidīja Ozolnieku novada teritorijas iespējamo pievienošanu Jelgavas pilsētai un novadam jeb praktisku Ozolnieku novada likvidēšanu, vēsta dome.

Publiskajā apspriešanā kopā piedalījās 882 Ozolnieku novada iedzīvotāji, no kuriem 837 norādījuši, ka nevēlas Ozolnieku novada apvienošanu ar Jelgavas novadu un Jelgavas pilsētu. Vien 42 apspriešanas dalībnieki atbalstījuši administratīvi teritoriālās reformas ideju par iepriekš minēto teritoriju apvienošanu vienā administratīvajā vienībā ar vienotu pārvaldes aparātu. Trīs anketas atzītas par nederīgām vai sabojātām. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada sākumā Ozolnieku novadā bija 9969 iedzīvotāji.

Publiskās apspriešanas laikā iedzīvotājiem bija iespēja ne vien atbildēt uz anketas jautājumu, bet arī izteikt plašāku viedokli, argumentējot savu nostāju par labu kādai no izvēlēm. Reformas pretinieki galvenokārt savu viedokli pamatojuši ar Ozolnieku kā sakārtotas un zaļas vides priekšrocībām, bažām par nodokļu aizplūšanu svešas teritorijas attīstībai un savas identitātes zaudēšanu pārmaiņu rezultātā.

Anketās dominējis uzskats, ka Ozolnieku novads ir pašpietiekams un līdz šim spējis nodrošināt savas teritorijas vienmērīgu attīstību, un ka varas attālināšanās no tautas draud ar stagnāciju, īpaši attālākos reģionos, pakalpojumu pieejamības apgrūtinājumiem un lielāku "bardaku", informē dome.

Publiskās apspriešanas laikā - 5.septembrī - notikušajā iedzīvotāju sapulcē, arī apspriešanas anketās paustas bažas par Ozolniekiem kā Jelgavas pilsētas attīstības projektu sponsoru, savas teritorijas atstāšanu novārtā, nevienlīdzīgu interešu pārstāvniecību un sociālo pakalpojumu groza samazināšanos uz iedzīvotāju labklājības rēķina. Liela daļa komentāru autoru norāda, ka sociālos, piemēram, veselības, pakalpojumus saņemt dodas uz Rīgu, ne Jelgavu, tāpēc nesaskata reformas sludināto ieguvumu patieso jēgu, norāda pašvaldībā.

"Pretēji vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un valdības pārstāvju darbības stilam, esam atklātā un publiskā veidā noskaidrojuši Ozolnieku novada iedzīvotāju viedokli plānotās reformas jautājumā. Iegūtie apspriešanas rezultāti ir kā pilnvara mūsu tālākai rīcībai – suverēna Ozolnieku novada pastāvēšanas nodrošināšanai. Nenoliedzu nepieciešamību reformēt administratīvās teritorijas valstī, tomēr uzskatu, ka šāda komunistu iekārtas kolektivizācijas stila pieeja ir nepieņemama. Īpaši pārsteidz reformas pamatojumu neesamība, turklāt VARAM piesaistīto ekspertu slēdzieni vērtējami kā vāji un pat melīgu informāciju saturoši," uzskata Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš (LRA).

"Mēs noteikti turpināsim cīnīties par savām tiesībām visos līmeņos, taču šobrīd jau ar Ozolnieku novada iedzīvotāju doto mandātu," sola Liepiņš.

Liepāja grib būt republikas pilsēta

Savukārt Liepājas pilsētas dome atbalstīja lēmumu, kurā Saeima tiks aicināta saglabāt Liepājai republikas pilsētas statusu, kā arī nodrošināt iespēju Liepājas pilsētas pašvaldības pārstāvjiem paust savu viedokli Saeimas komisijās, izskatot jautājumu likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums", portals "Delfi" uzzināja Liepājas domē.

Liepājas pilsētas domes un pašvaldības pārstāvji sarunās ar VARAM jau vairākkārt ir rosinājuši izvērtēt Liepājas pašvaldības redzējumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu, proti, saglabāt Liepājas pilsētai republikas pilsētas statusu, neiekļaujot pilsētu novada pašvaldības sastāvā.

Tāpat līdzšinējā komunikācijā ar VARAM par administratīvi teritoriālās reformas gaitu Liepājas pilsētas pašvaldība aicinājusi ministriju sniegt detalizētu informāciju par pašreizējās situācijas analīzi, reformas mērķiem un ieguvumiem, paredzētajiem alternatīviem scenārijiem, teritoriālās organizācijas kritēriju izstrādi, plānoto izmaiņu seku prognožu noteikšanu, risinājumiem reformas negatīvo blakusparādību mazināšanai, reformas posmiem un laika grafiku, kā arī par pārejas perioda noteikšanu un metodoloģijas izstrādi reformas rezultātu novērtēšanai, vēsta dome.

Līdz 17. septembrim, kad valdībā tika atbalstīts VARAM konceptuālais ziņojums "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu", Liepājas pašvaldībā no VARAM netika saņemtas atbildes pēc būtības vai pretargumenti uz uzdotajiem jautājumiem un ierosinājumiem, līdz ar to pašvaldība uzskata, ka tās amatpersonu un iedzīvotāju viedoklis nav ņemts vērā.

Ņemot vērā, ka valdībā atbalstītais VARAM konceptuālais ziņojums, kā arī Saeimā virzītais likumprojekts "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums", Liepājai neparedz saglabāt republikas pilsētas statusu, Liepājas pilsētas domes sēdē deputāti lēma virzīt Saeimai lūgumu saglabāt Liepājai republikas pilsētas statusu, neiekļaujot Liepājas pilsētu novada pašvaldības sastāvā, attiecīgi nosakot Liepājai republikas pilsētas statusu normatīvajos aktos.

Tāpat deputāti nolēma sagatavot Saeimai aicinājumu uzklausīt Liepājas pilsētas pašvaldības pārstāvju viedokli Saeimas komisijās, izskatot likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums".

Liepājas pilsētas pašvaldība ir gatava arī turpmāk aktīvi iesaistīties administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas procesos un konstruktīvās sarunās ar ministriju pārstāvjiem un Saeimu, vienlaicīgi saglabājot līdzšinējo nostāju par Liepāju kā atsevišķu teritoriālo vienību ar republikas pilsētas status, vēsta dome.

Viņš piebilst, ka daudz lielāks ieguvums būtu, vispirms izveidojot apriņķus, kuriem nodalīt atsevišķas autonomās funkcijas, piemēram, izglītība, veselības aprūpe, ceļu uzturēšana, un ļaut pašvaldībām uz brīvprātības principa pamata lemt par iespējamu apvienošanos, tā, kā demokrātiskā valstī pieklājas.

"Delfi" jau ziņoja, ka nedēļā, kad valdība devusi zaļo gaismu novadu reformas turpināšanai, virkne pašvaldību un to iedzīvotāji pauduši neapmierinātību ar plānoto novadu reformas modeli. Ikšķiles iedzīvotāji ar vēstuli vērsās pie Valsts prezidenta.

Ventspils novada domes deputāti pieņēmuši lēmumu par VARAM izstrādāto pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas modeli, norādot, ka ministrijas piedāvātais modelis izveidot jaunu administratīvo teritoriju ar centru Ventspilī ir juridiski nekorekts un netaisnīgs.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Novadu reforma Ozolnieku novads VARAM
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form