Ir pagājis pusgads, kopš Valsts prezidents ir oficiāli izsludinājis jauno novadu reformu, kas paredz, ka no šā gada 1. jūlija darbu uzsāks 42 vietvaras līdzšinējo 119 vietā. Pusgads arī ir pagājis kopš pirmais ar reformu neapmierinātais novads ir lēmis vērsies Satversmes tiesā (ST), lūdzot pārskatīt teritoriālo iedalījumu. Kāda ir ST ierosināto lietu virzība un kā tā ietekmēs gaidāmās pašvaldību vēlēšanas skaidroja portāls "Delfi".
Pirmais novads, kas nolēma vērsties ST, ir Varakļāni. Savu lēmumu novads argumentēja ar to, ka netiek ņemts vērā iedzīvotāju un pašvaldības skaidri paustais viedoklis un novads tika iekļauts Rēzeknes, nevis Madonas novadā. Taču pirmais, kas iesniedza pieteikumu ST, bija Limbažu novads, kam sekoja Ikšķiles novads.
Kopumā ST šobrīd ir vērsušās vismaz 19 pašvaldības. Kā galvenos iemeslus šādam solim – sniegt prasību ST – pašvaldības minējušas līdz ar jauno likumu pārkāptus vairākus Satversmes un Eiropas vietējo pašvaldību hartas pantus.
Jaunais likums neatbilstot Satversmes 1. pantam, kas noteic, ka "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika", un 101. pantam, kas nosaka, ka "pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā".
Savukārt Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. un 5. pants, kas tiek izmantots vairāku pašvaldību ST iesniegto pieteikumu pamatojumā, nosaka, ka "plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā par jautājumiem, kas tieši attiecas uz vietējo varu, ar tām nepieciešams konsultēties, cik iespējams savlaicīgi un atbilstošā veidā", kā arī "vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu, pēc iespējas ar referenduma palīdzību, kur tas ir likumīgi atļauts".
Cik tālu ir iesniegtās lietas
ST jau ir sākusi izskatīt lietu, kurā pērn 26. oktobrī tika apvienotas pēc Limbažu novada domes pieteikuma par Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam ierosinātā lieta un lieta, kas ierosināta pēc Ikšķiles novada domes pieteikuma par Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam. Lietu sāka skatīt 13. janvārī, taču tiesas sēde turpināsies 10. februārī.
Šobrīd sagatavošanas stadijā ST ir piecas lietas, kas saistās ar Administratīvi teritoriālo reformu: par Salacgrīvas novada pievienošanu Limbažu novadam, par Garkalnes pagasta iekļaušanu Ropažu novadā, par Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam, par Babītes novada pievienošanu Mārupes novadam, kā arī par Auces novada pievienošanu Dobeles novadam.
Sagatavošanas termiņš katrai lietai ir individuāls, sākot ar šā gada februāra vidu, beidzot ar 6. jūniju.
No šobrīd kopumā desmit sagatavošanā esošajām lietām ST trīs ir pabeigtas un gatavas izskatīšanai: par Murmastienes, Varakļānu pagastu un Varakļānu pilsētas pievienošanu Rēzeknes novadam; Vangažu pilsētas pievienošanu Ropažu novadam un Inčukalna pagasta pievienošanu Siguldas novadam, kā arī par Salas pagasta un Sēlpils pagasta pievienošanu Jēkabpils novadam.
Jāpiemin, ka vēl desmit lietas ir apvienotas (tās skatīs kopā ar citām līdzīgām lietām):
- Par Alojas novada pievienošanu Limbažu novadam;
- Par Daudzeses, Jaunjelgavas, Seces, Sērenes, Staburaga un Sunākstes pagastu, un Jaunjelgavas pilsētas pievienošanu Aizkraukles novadam;
- Par Ozolnieku novada pievienošanu Jelgavas novadam;
- Par Lazdukalna pagasta un Rugāju pagasta pievienošanu Balvu novadam;
- Par Rundāles novada pievienošanu Bauskas novadam;
- Par Kandavas novada pievienošanu Tukuma novadam;
- Par Mazsalacas novada pievienošanu Valmieras novadam;
- Par Iecavas pilsētas un Iecavas novada pievienošanu Bauskas novadam,
- Par Carnikavas novada pievienošanu Ādažu novadam;
- Par Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu novada pievienošanu Ogres novadam.
Kā ST lēmumi ietekmēs pašvaldību vēlēšanas
5. jūnijā paredzētas pašvaldību vēlēšanas, kur 41 pašvaldībā būs jāievēlē kopumā 683 deputāti.
Vēlēšanas šogad nenotiek Rīgā, jo tā ārkārtas vēlēšanās pie jaunas vietvaras tika pērn. Kas notiks gadījumā, ja kādu novadu ST lems atstāt pašreizējā, nevis jaunajā redakcijā, skaidroja portāls "Delfi".
Kā iepriekš laikrakstam "Diena" norādīja pirmajā novadu reformas lietā ST pieaicinātās personas statusā uzklausītais konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars, atšķirībā no iepriekšējās reformas šoreiz lietā ir diskusijas par vairākiem procesuāliem jautājumiem, proti, vai bija pareizi izveidota Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija, vai par komisijas vadītāju varēja būt reformu virzošās ministrijas parlamentārais sekretārs, kas nozīmē, ka likumdevējs vērtējuma izdarīšanā nav pietiekami patstāvīgs.
Agrākajā reformā novadu, kurš bija pietiekami spēcīgs, nespieda apvienot ar kādu citu un novadu skaits nebija izšķirošais. Šajā reformā mērķis bija lielāki novadi mazākā skaitā. Iepriekšējā reformā diskusiju jautājums nebija par vietējās demokrātijas apdraudējumu. Šajā lietā nevar pieturēties pie iepriekšējās lietas secinājumiem, ka bija pietiekamas konsultācijas un ietekmes izvērtējums. Šoreiz strīdīgo jautājumu ir vairāk, sacīja Pastars.
Vaicāts, ko nozīmētu spriedums, ka novadu reformas komisija ir izveidota pretēji proporcionalitātes principam, Pastars atbildēja, sakot, ka, "atceroties Salaspils lietu, ko izskatīja ST, principā tas nozīmē, ka likumprojekts nav izskatīts komisijā, un, ja tā, tad to nevarēja izskatīt Saeimas sēdē un tas nedrīkstēja stāties spēkā". Tas, savukārt, nozīmē, ka reforma tiek atcelta.
"Tiesai ir jāpasaka, ka procesuālo pārkāpumu dēļ likums nav labi izstrādāts no A līdz Z. Es ļoti šaubos, ka tiesa pateiks, ka likums ir labi izstrādāts, un sāks pašvaldības individuāli vērtēt, iedziļinoties katras pašvaldības gadījumā un taisot katrai savu spriedumu. Drīzāk liekas, ka ir iespējami divi varianti – viss ir atbilstoši vai tomēr nav atbilstoši pēc definīcijas. Pat tad, ja likums ir neatbilstošs, tiesa var secināt, ka pārkāpumi ir tādi, kas ir labojami. Nezinu, uz kura punkta klups šī reforma un vai šos klupšanas akmeņus var principiāli labot, visu likumu neizmetot miskastē," intervijā laikrakstam "Diena" pauda Pastars.
Pašvaldību domes vēlēšanu likumā ir noteikti termiņi, kādos jāsarīko šī gada pašvaldību vēlēšanas un tikai Saeimas kompetencē ir šo datumu mainīt, izdarot grozījumus attiecīgajos likumos. Tikai ar Saeimas lēmumu var pagarināt arī esošo domju pilnvaru termiņu.
Taču kā norādīja Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve Laura Zaharova, pieteikumu iesniegšana Satversmes tiesā un tās lēmumi par lietu ierosināšanu paši par sevi neaptur spēkā esošo likuma normu darbību. Tas nozīmē, ka spēkā paliek esošais regulējums – rīkot vēlēšanas 5. jūnijā un pēc novadu reformas parauga – 41 pašvaldībā.
Savukārt gadījumā, ja ST sprieduma rezultātā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma normas tiks atzītas par spēkā neesošām vēl pirms vēlēšanām, atbildīgajām institūcijām būs jānosaka risinājumi, lai izpildītu ST spriedumu. Tas nozīmē, ka vēlēšanas būs jārīko spēkā esošās administratīvajās teritorijās, un, ja nepieciešams, izdodot papildus normatīvos aktus, lai tās varētu sarīkot.
ST nonākušas gana daudz novadu pretenziju ar lūgumu pārskatīt novadu teritoriālo sadalījumu. Tas nozīmē, ka visticamāk, visas lietas līdz šī gada pašvaldību vēlēšanām ST nepaspēs izskatīt.
Ja vēlēšanas būs jau notikušas un ST spriedums būs labvēlīgs kādam no pieteikumu iesniedzējiem, tad būs jārīkojas saskaņā ar tiesas spriedumu un jārīko jaunas vēlēšanas ST noteiktajā reģionā, norādīja Zaharova.
