Novadu reformas likumprojekts sāk ceļu valdības gaiteņos; Pierīgai īpaši nosacījumi
Foto: LETA

Jaunais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu jeb novadu reformas likumprojekts ceturtdien izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, un tagad divu nedēļu laikā savi atzinumi par to jāsniedz ministrijām un sabiedriskajām organizācijām, portāls "Delfi" uzzināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Pēc tam likumprojektu virzīs tālāk izskatīšanai Ministru kabinetā un parlamentā. Saeima ir devusi valdībai uzdevumu iesniegt šo likumprojektu Saeimā līdz decembrim.

Likumprojekts paredz valsts administratīvo iedalījumu – divas republikas pilsētas (Rīga un Jūrmala) un 34 novadi jeb kopā 36 pašvaldības līdzšinējo 119 vietā. Likumprojektā paredzēts izveidot šādus novadus - Aizkraukles, Alūksnes, Ādažu, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jelgavas, Jēkabpils, Krāslavas, Kuldīgas, Ķekavas, Liepājas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Madonas, Mārupes, Ogres, Olaines, Preiļu, Rēzeknes, Salaspils, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma, Ulbrokas, Valkas, Valmieras, Ventspils. Novada teritorija tiek iedalīta novada pilsētās un novada pagastos.

Iecerētās pārmaiņas ietekmēs pašreizējo 112 pašvaldību institucionālo un funkcionālo struktūru, kur administratīvo teritoriju apvienošanās rezultātā tiks izveidotas 29 jaunas apvienotās pašvaldības.

Savukārt ietekme uz cilvēkresursiem pašvaldību institūcijās būs atkarīga no pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem pēc 2021. gada 1. jūlija, kad darbu uzsāks jaunievēlētās pašvaldību domes, jo pašvaldību darba organizācija saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir pašvaldību autonomā kompetencē ietilpstošs jautājums, teikts likumprojekta anotācijā.

Likumprojektā definētie novadu izveidošanas noteikumi ir ģeogrāfiski vienota teritorija; novada teritorijā ir valsts attīstības plānošanas dokumentos noteikts reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs; iespējama ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība, un pašvaldībai ir spēja teritorijai piesaistīt nozīmīgas investīcijas; iespējams izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu; ir pietiekams skolēnu skaits vismaz vienai perspektīvai vidusskolai; teritorija ir optimāli izveidota, lai pašvaldība var patstāvīgi nodrošināt tai likumos noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja likumos noteikts citādāk.

Projekta anotācijā skaidrots, ka attiecībā uz novadu administratīvajiem centriem ir plānots, ka tos turpmāk noteiks Saeima, nevis novadu domes, jo iedzīvotāju interesēs ir veidot skaidri pārskatāmu valsts pārvaldes iestāžu darbību neatkarīgi no tā, vai pakalpojumu sniedzējs ir pašvaldība vai kāda cita valsts pārvaldes institūcija.

Viens no pamatkritērijiem administratīvi teritoriālā iedalījumā pilnveidošanā ir teritorijas veidot ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem, un tajos darbosies arī citas valsts pārvaldes institūcijas, tajā skaitā tās, kuras sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem.

Ja novada teritorijā nav nacionālās vai reģionālās nozīmes attīstības centra, tad primāri izvērtē par administratīvo centru noteikt ciemu vai pilsētu, kurā ir lielākais pastāvīgo iedzīvotāju skaits. Pašvaldība, iesniedzot pamatotu priekšlikumu, var rosināt likumā mainīt administratīvā centra atrašanās vietu, teikts anotācijā. Šajā gadījumā attīstības centri ir 30 nozīmīgākās valsts pilsētas.

Pierīgai īpaši noteikumi

Attiecībā uz Pierīgu likumprojektā minēti divi izņēmumi, proti, uz to neattiecas noteikums, ka novada teritorijā ir valsts attīstības plānošanas dokumentos noteikts reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs, kā arī Pierīgas novados ir jābūt ne mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju.

Pierīga šajā likumprojektā definēta kā noteikta teritorija, uz kuru tiek attiecināti īpaši nosacījumi jeb kritēriji administratīvās teritorijas veidošanai. "Pierīga šī likuma piemērošanā ir teritoriju kopums, kas pieguļ Rīgai un sastāv no šādām novadu teritorijām – Ādažu novads, Ulbrokas novads, Salaspils novads, Ķekavas novads, Olaines novads un Mārupes novads," teikts projektā.

Pierīgas īpašā loma likumprojekta anotācijā ir pamatota ar to, ka Rīga kā nozīmīgākais valsts attīstības centrs un galvaspilsēta nodrošina darbavietas un pakalpojumu sniegšanu būtiskai daļai apkārtējo pašvaldību iedzīvotāju. Ņemot vērā esošo pašvaldību budžeta veidošanās kārtību un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas nosacījumus, ir veidojusies situācija, kur pamatā Rīga un Pierīgas pašvaldības ir no pašvaldību budžeta viedokļa visnodrošinātākās pašvaldības un iemaksātāji pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā.

"Tomēr, lai nodrošinātu efektīvāku publisko resursu izmantošanu un pašvaldību darbību attiecībā pret pašvaldībām noteikto izpildāmo funkciju apjomu, iedzīvotāju skaitam arī Pierīgas pašvaldībās vajadzētu būt vismaz 15 000. Tāpat, saskaņoti un racionāli plānojot teritorijas attīstību, arī Pierīgā ir iespējas radīt darbavietas un piesaistīt investīcijas, līdz ar to vienas pašvaldības ietvaros veidojot gan industriālās zonas, gan dzīvojamās zonas," teikts anotācijā.

Plānotās izmaksas

Likumprojekta anotācijā aprakstīti arī plānotie valsts budžeta izdevumi novadu reformas īstenošanai līdz 2023. gadam. Jau šogad 500 tūkstoši eiro tiks iztērēti izbraukuma konsultācijām par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli ar pašvaldību deputātiem, Administratīvi teritoriālās reformas zvanu centra darbībai, informatīvās kampaņas veikšanai, pētījumu un ekspertu piesaistei pašvaldību administratīvi teritoriālā modeļa izveidei un līdzdarbībai konsultācijās, kā arī sabiedrības informēšanai.

Nākamgad plānoti izdevumi 1,1 miljona eiro apmērā. No tiem finansējums administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas organizēšanai, informatīvajai kampaņai un komunikācijai paredzēts 226 tūkstoši, tajā skaitā socioloģiskajiem pētījumiem un ekspertu atzinumiem 160 000; novadu izveides rokasgrāmatas izstrādei, piesaistot ekspertus - 25 500; informatīvai kampaņai un komunikācijai par administratīvi teritoriālo reformu 10 000; administratīvi teritoriālās reformas koordinācijai un komunikācijai 30 528 eiro.

2020. gadā iecerētais valsts budžeta finansējums pašvaldībām administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai ir 893 tūkstoši eiro. No tiem novadu administratīvās struktūras projektu izstrādei jeb apvienošanās projektiem plānoti 367 500, bet attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādei jaunajiem novadiem 525 tūkstoši eiro.

No 2021. gadā plānotajiem 83 miljoniem eiro ceļu sakārtošanai paredzēti 75 miljoni, reformas pabeigšanas organizēšanai, informatīvai kampaņai un komunikācijai 40 tūkstoši eiro, bet 8,2 miljonus plānots sadalīt pašvaldībām novadu administratīvās struktūras projektu izstrādei, attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādei jaunajiem novadiem, kā arī vienreizējās dotācijās pašvaldībām, kuras veic administratīvi teritoriālo reformu. Arī 2022. gadā un 2023. gadā ceļu sakārtošanai atbilstoši VARAM kritērijiem un VAS "Latvijas Valsts ceļi" kritērijiem paredzēti attiecīgi 123 un 101 miljons eiro.

Jau ziņots, ka šā gada 21. martā Saeima pieņēma vienbalsīgu lēmumu īstenot vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu. Ministru kabinets 14. maijā apstiprināja informatīvo ziņojumu "Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli", dodot mandātu VARAM organizēt konsultācijas ar pašvaldībām par valdības piedāvāto administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli.

Laikā no 27. maija līdz 2. augustam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs tikās ar visām 114 pašvaldībām, kuras skar reforma.

13. augustā saskaņošanai tika nosūtīts konceptuālais ziņojums "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu", septembra sākumā to virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā.

Reformas īstenošanai nepieciešamā likuma pieņemšanas galīgais termiņš ir 2021. gada februāris jeb četri mēneši pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām. VARAM kā mērķi izvirzījusi termiņu – 2020. gada jūniju – kad likumam jābūt pieņemtam.

Source

Tags

Novadu reforma Saeima VARAM
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form