Jūnijā Daugavpils mežos novērota masveida priežu audžu tīkllapsenes izlidošana, liecina Valsts Meža dienesta (VMD) publiskotā informācija.
VMD Meža un vides aizsardzības daļas vecākā referente Māra Zadiņa informē, ka šovasar atkārtoti, pēc viena gada miera perioda, novērota masveidīga priežu audžu tīkllapsenes izlidošana. Masveida savairošanās šajos mežos tika konstatēta 2013.gadā, savukārt 2014.gadā lielākā daļa ziemojošo kāpuru bioloģisko īpatnību dēļ neizlidoja un priežu vainagi spēja atjaunoties.
"Kā jau tika prognozēts 2015. gada jūnijā novērota tīkllapseņu masveida izlidošana," sacīja Zadiņa.
Par kritisku mežaudzēm tiek uzskatīts izlidojušo tīkllapseņu blīvums, kas pārsniedz 20 īpatņus uz vienu kvadrātmetru, bet šajā gadījumā izlidojošo tīkllapseņu skaits varētu būtu pat desmitkārt lielāks - apmēram 250 uz vienu kvadrātmetru.
Zadiņa arī pastāstīja, ka priežu audžu tīkllapsenei raksturīga diapauze - nosacīti miera periodi starp izlidošanām, kas tiek pavadīti zemsedzē kāpuru stadijā un var ilgt līdz sešiem gadiem. "Šī iemesla dēļ tīkllapsenes populācijas savairošanos var ilgt vairākus gadus. Priežu dzīvotspēja tiek būtiski apdraudēta, ja priežu vainagi tiek pilnībā atskujoti vairākus gadus pēc kārtas. Šādā gadījumā novājinātās priedes būtiski apdraud arī sekundārie kaitēkļi, piemēram, priežu lielais lūksngrauzis," viņa piebilda.
VMD darbinieki noteiks masu savairošanās izplatības areālu un rūpīgi sekos līdzi situācijas attīstībai.
Daugavpils mežos novērotā priežu audžu tīkllapsenes masveida savairošanās ir otrā Latvijas vēsturē. Iepriekš priežu audžu tīkllapsenes savairošanās tika novērota 1966.gadā Krāslavas pusē 200 hektāru platībā.
VMD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas atbild par meža politikas realizāciju Latvijas teritorijā, uzrauga normatīvo aktu ievērošanu un realizē atbalsta programmas ilgtspējīgas mežsaimniecības nodrošināšanai.