Sestdien Kuldīgas novadā novēroti pieci mazie gulbji, kas ir pirmais novērojums šajā pavasarī, savukārt Ventspils novadā pirmo reizi šajā pavasarī novērotas Kanādas zosis (Branta canadensis) kopā ar sējas zosīm (Anser fabalis), baltpieres zosīm (Anser albifrons) un meža zosīm (Anser anser).
Daudzviet šajā pavasarī pirmo reizi novēroti arī sila cīruļi (Lulula arborea) un vismaz trīs niedru stērstes (Emberiza schoeniclus) Babītes novadā.
Svētdien Jelgavas novadā šajā pavasarī pirmo reizi novērots garkaklis jeb garkakla pīle (Anas acuta), savukārt aizvadītās nedēļas nogalē manīta šajā pavasarī pirmā baltpieres zoss (Anser albifrons).
Latvijas Ornitoloģijas biedrības gājputnu atgriešanās programmas koordinators Mārcis Tīrums prognozēja, ka, ņemot vērā sniegoto marta sākumu, gājputnu atgriešanās lielākā skaitā sagaidāma, sākot ar 20.martu, kad sākas astronomiskais pavasaris.
Pagājušajā gadā pirmie pavasara vēstneši ieradās marta sākumā, tomēr marta otrajā pusē uznākušais sals putnu migrāciju nedaudz aizkavēja. Visaktīvāk gājputni atgriezās, sākot ar 29. un 30.martu, kad vidējā gaisa temperatūra visā Latvijā paaugstinājās virs plus 1 grāda pēc Celsija.
Pētījumi Kuldīgas apkārtnē liecina, ka pēdējo 60 gadu laikā pirmās gājputnu sugas atgriežas par vairākām dienām agrāk, bet vairākas putnu sugas, kuras ziemo tropiskajā Āfrikā, atlido par pāris dienām vēlāk. Piemēram, pirmie lauku cīruļi un baltie stārķi atgriežas par piecām dienām agrāk nekā pirms 60 gadiem. Lielākas atšķirības novērotas dzērvēm un zivju gārņiem, kuri 20.gadsimta 40.gadu beigās no ziemošanas vietām atlidoja aprīļa vidū, savukārt mūsdienās šie putni ierodas jau marta sākumā. Tik krasas atšķirības, visticamāk, skaidrojamas ar putnu skaita pieaugumu un ligzdošanas areāla paplašināšanos, mazāk ar klimatiskajiem faktoriem.
Par gājputnu atgriešanos Ornitoloģijas biedrība aicina iedzīvotājus ziņot "www.dabasdati.lv".