Foto: Itar-Tass/Scanpix
Saeimas deputāti Valdis Liepiņš (Zatlera Reformu partija) un Vineta Poriņa (Nacionālā apvienība) kā EDSO Parlamentārās asamblejas novērotāji neuzskata Krievijā svētdien notikušās Valsts domes vēlēšanas par demokrātiskām.

"Nekādā gadījumā," strikti atbildēja Liepiņš uz jautājumu, vai vēlēšanas noritējušas demokrātiski.

Arī Poriņa uzsvēra, ka vēlēšanās nebija vērojama ne demokrātija, ne vienlīdzīga attieksme pret citām partijām, kas kandidēja, izņemot Vladimira Putina vadīto "Vienoto Krieviju", kas pēc provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, ieguvusi aptuveni pusi deputātu vietu.

Abi novērotāji atzina, ka gaisotne iecirkņos, kurus viņi apmeklēja, bijusi haotiska un nervoza. Liepiņš sacīja, ka iecirkņos strādājošie bijuši satraukušies, "īsti negribēja laist mūs klāt". Savukārt Poriņa norādīja, ka, novērotājiem ierodoties iecirknī, darbinieki bijuši nervozi, kas vien apliecinājis, ka "ne visas lietas tiek darītas likumīgi".

Liepiņš pastāstīja, ka kādā iecirknī konstatēts, ka aptuveni 450 biļeteniem zīmogs neesot uzlikts pareizi – nevis biļetena priekšpusē, bet gan aizmugurē. Tādēļ iecirkņa darbs uz stundu pārtraukts, urna atvērta vaļā, kas ir pret visiem noteikumiem, un šie biļeteni iznīcināti.

"Tas bija tehnisks pārkāpums, kas nav pēc būtības vērtējams," atzina Liepiņš un pieļāva, ka vēlāk, iespējams, šos biļetenus pārmainīja par labu kādam politiskajam spēkam.

Novērotājs arī minēja, ka pēc iecirkņu slēgšanas protokolā ir jāieraksta dati par to, cik biļetenu bija iecirknī, cik nav izlietoti, cik bijuši mobilie balsojumi un cik agrāk balsojuši. Taču pirms urnu atvēršanas šādas ziņas protokolā netika ierakstītas. "Mums ir aizdomas, ka to darīja tīšuprāt, lai mēs dotos prom," paskaidroja Liepiņš un uzsvēra, ka tā ir iespējams manipulēt ar vēlēšanu rezultātiem.

Savukārt Poriņa pastāstīja, ka Maskavā pēc vēlēšanu beigām bija atvesta mobilā urna, kurā iemestas 400 balsis par labu "Vienotajai Krievijai". Savukārt pirmdienas rītā Kremļa rajonā pastiprināti patrulē policija, kas nav bijis vērojams iepriekšējās dienās. Poriņa, atstāstot policistu teikto, informēja, ka šādi pasākumi veikti, lai novērstu iespējamos nemierus pēc vēlēšanām.

"Stāvoklis ir ļoti skumjš. Rezultātiem netic arī tauta un tos apšauba," atzina Poriņa.
Savukārt Liepiņš norādīja, ka, no vienas puses, labā ziņa ir tā, ka Putina vadītajam politiskajam spēkam vairs nav izdevies saglabāt divas trešdaļas vairākuma Valsts domē.

Abi Latvijas pārstāvji vēlēšanas novēroja Kolomnā, kas atrodas apmēram 100 kilometru attālumā no Krievijas galvaspilsētas Maskavas.

Arī EDSO un Eiropas Parlamentārās asamblejas padomes novērotāji pirmdien atzinuši, ka Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes vēlēšanas, kas notika svētdien, bija negodīgas par labu premjerministra Vladimira Putina valdošajai partijai "Vienotā Krievija" un tajās notika acīmredzamas manipulācijas, tostarp balsu viltošana, metot urnās fiktīvus biļetenus.

Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas premjerministra Vladimira Putina vadītā "Vienotā Krievija", kuras saraksta līderis bija valsts prezidents Dmitrijs Medvedevs, saņēmusi 49,5% balsu. Ņemot vērā 7% barjeru iekļūšanai Valsts domē, "Vienotajai Krievijai" parlamenta apakšpalātā ir nodrošinātas vairāk nekā puse vietu jeb 238 no 450 deputātu vietām, kas gan ir par 77 vietām mazāk nekā līdzšinējā Valsts domes sasaukumā.

Krievijas Federācijas Komunistiskā partija ieguvusi 19,16%, "Taisnīgā Krievija" – 13,22%, Krievijas Liberāldemokrātiskā partija – 11,66% balsu.

Pārējās partijas nav pārvarējušas 7% barjeru. Liberālā politiķa Grigorija Javļinska partija "Jabloko" ir piektajā vietā ar 3,25% balsu, partija "Krievijas patrioti" ieguvusi 0,96%, bet partija "Taisnā lieta" – nedaudz vairāk par pusprocentu balsu.
Vēlētāju aktivitāte bija 60,2% – par pieciem procentpunktiem vairāk nekā 2003.gadā un par trim procentpunktiem mazāk nekā 2007.gadā, paziņoja Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Vladimirs Čurovs. Iepriekšējās Valsts domes vēlēšanās 2007.gada decembrī vēlētāju aktivitāte bija 63,78%.

Valsts dome tiek ievēlēta uz piecu gadu termiņu. Tajā ir 450 deputātu, kas tiek ievēlēti pēc partiju sarakstiem, kuriem iekļūšanai domē ir jāpārvar 7% barjera. Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem "Vienotajai Krievijai" būs 238 deputātu mandāti, Komunistiskajai partijai – 92, "Taisnīgajai Krievijai" – 64, bet Krievijas Liberāldemokrātiskajai partijai – 56 mandāti.

Balsstiesības ir 109 miljoniem Krievijas pilsoņu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!