Noziedzības novēršanas padome atzīst nepieciešamību steigšus apmācīt izmeklētājus un tiesnešus
Foto: LETA

Nepieciešams nekavējoties risināt jautājumu par lietu izmeklēšanā un iztiesāšanā iesaistīto amatpersonu apmācību. Par to trešdien, 3. februārī, vienojās Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītās Noziedzības novēršanas padomes sēdes dalībnieki.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Sēdes laikā tieslietu ministrs un Ministru prezidenta biedrs Jānis Bordāns (JKP) sniedza ziņojumu par tieslietu auditu un tā rezultātā sagatavoto ieteikumu ieviešanu, savukārt Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Senāta priekšsēdētājs Aigars Strupišs iepazīstināja ar ziņojumu par ilgu tiesvedību cēloņiem, civillietās, krimināllietās un administratīvajās lietās, portālu "Delfi" informēja tieslietu ministra preses sekretārs Andris Vitenburgs.

Sēdes laikā Kariņš atzinis, ka Noziedzības novēršanas padome ir platforma koordinētai tiesībsargājošu institūciju sadarbībai, lai sekmīgi apkarotu noziedzību valstī.

Sēdē ticis apspriests padomes rīcības plāns tam, lai veicinātu tiesībsargājošo institūciju darba koordināciju un mazinātu sadrumstalotību gan procesu vadībā, gan stiprinātu kopējo noziedzības apkarošanas fronti visos posmos valsts pārvaldē un tiesu varā. Ņemot vērā sēdes dalībnieku izteiktos priekšlikumus, Tieslietu ministrija (TM) līdz nākamajai padomes sēdei šo rīcības plānu papildinās.

"Esam konceptuāli vienojušies par nepieciešamību pilnveidot izglītības piedāvājumu, lai nodrošinātu noziedzības apkarošanai atbilstošu speciālistu sagatavošanu, kā arī regulāru kvalifikācijas paaugstināšanu tiesnešiem," izteicies Kariņš.

"Tieslietu audits, tā rezultātā sagatavotie Valsts kontroles (VK) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekspertu ieteikumi skaidri parāda cēloņus, kas kavē efektīvi izmeklēt un iztiesāt noziedzīgos nodarījumus ekonomikas un finanšu jomā. Turklāt tie palīdzēs novērst trūkumus ne vien ekonomisko noziegumu izmeklēšanā un iztiesāšanā, bet arī efektivizēs visu pārējo noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un iztiesāšanu, piemēram, koruptīvos noziedzīgos nodarījumus," atzina Bordāns.

Viņa skatījumā, VK un OECD ekspertu vērtējums un ieteikumi Latvijai ir "unikāls materiāls, kas ģenerālprokuroram un tieslietu politikas veidotājiem turpmāk palīdzēs īstenot nepieciešamos uzlabojumus prokuratūras darba organizācijā, lietu izmeklēšanā un iztiesāšanā".

"Šis bija kompleksa darba rezultāts. VK uzsāka tiesiskuma stiprināšanas revīziju ciklu jau 2017. gadā. Tas, ko mēs panācām 2019. un 2020. gadā ir daudz vairāk, jo devām pieeju visai prokuratūras sistēmai, lai tās patiešām varētu auditēt ap to brīdi, kad tika iecelts jaunais ģenerālprokurors," portālam "Delfi" pauda Bordāns.

Viņš sacīja, ka visa audita esence ir, ka "prokuratūras dienestam vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešama apmācība, specializācija, prioritāšu noteikšana, efektīva kontrole, kriminālprocesu procedūru koordinēšana, un, visbeidzot, labs organizatorisko procesu digitālais atbalsts, kas ļauj nodrošināt informācijas apmaiņu starp galvenajiem sistēmas dalībniekiem cīņai ar noziedzību".

Kā lielāko problēmu Bordāns minēja to, ka pēdējo 20 gadu laikā ir bijuši ieteikumi, kas nav ņemti vērā un ieviesti.

"Mana pārliecība ir, ka kritiskie 15% no enerģijas, kāpēc tā netika ieguldīta dzīvē, ir bijusi korupcija politiskajā sistēmā. Viņi apzināti neļāva ieviest šīs rekomendācijas no dažādām organizācijām un valsts. Apzināti tika uzturēta šķietamība, ka kaut kas tika darīts. Tagad ir visas iespējas to īstenot."

"Man šķiet būtiska nevalstisko organizāciju piesaistīšana. Tieslietu auditā minēta, ka ir svarīgi, lai šis darbs notiek caurspīdīgi, nevis resora iekšienē un slepenās darba grupās. Ir svarīgi, lai klāt būtu sabiedrība, kas zina, pie kā mēs strādājam. No TM un manis personīgi ir aicinājums Noziedzības novēršanas padomē piesaistīt, piemēram, organizāciju "Delna". Šāda organizācija var piedalīties, klausīties un izteikt ieteikumus," pauda Bordāns.

Noziedzības novēršanas padome izveidota 2004. gadā. Lai sekmētu vienotu un efektīvāku iestāžu koordināciju noziedzības novēršanā, pērnā gada septembrī valdība paplašināja tās sastāvu un funkcijas.

Padomē darbojas Ministru prezidents, tieslietu iekšlietu, finanšu, ārlietu, aizsardzības ministri, ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, valsts kontrolieris, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieks, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, Latvijas Valsts prezidenta deleģēts pārstāvis, Valsts drošības dienesta priekšnieks, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, Valsts policijas priekšnieks, kā arī Satversmes aizsardzības biroja direktors.

Viens no padomes darbības mērķiem ir tiesiskuma stiprināšana, par būtiskāko darbības jomu definējot valsts institūciju darbības koordinēšanu korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanā. Padomes funkcijās ir arī efektīvas sadarbības nodrošināšana starp izpildvaru un tiesu varu tiesiskuma stiprināšanai.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Delna Jānis Bordāns OECD Tieslietu ministrija Valsts kontrole
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form