"Šodien, apspriežot plānoto sākumdeklarēšanas ieviešanu, kā arī uzklausot atbildīgās ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja viedokli, vēl nepieņēmām galīgo lēmumu par to, vai likumprojektu turpināt izskatīt 11.Saeimā. Ir identificēti vairāki problēmjautājumi, uz kuriem vēl jārod atbildes, pretējā gadījumā no nākamā gada sākumdeklarēšanu ieviest nevarēs," Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Jāņa Reira teikto citē Saeimas Preses dienests.
Apspriežot likumprojektā fiziskai personai paredzēto pienākumu ieskaitīt savos bankas kontos skaidras naudas uzkrājumus, kas pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas, komisijas sekretārs Imants Parādnieks atzīmēja, ka šāda norma ierobežotu personas tiesības uz īpašumu. "Kas garantēs, ka savu naudu varēs dabūt atpakaļ, nevis, piemēram, banka to nenobloķēs vai neuzliks arestu parādsaistību dzēšanai?" norādīja Parādnieks.
Kā vēl vienu problēmjautājumu komisijas deputāts Jānis Ozoliņš (ZRP) minēja banku prasību norādīt kontā iemaksājamās naudas izcelsmi, savukārt Parādnieks rosināja paredzēt iespēju šādos gadījumos norādīt, ka nauda tiek iemaksāta saskaņā ar likumu.
Tāpat komisijas sēdē tika norādīts, ka personām radīsies izdevumi, izpildot noteikto prasību par skaidras naudas ieskaitīšanu kontā. "Šāds ierobežojums personai būs neliels salīdzinājumā ar labumu, ko gūs valsts, apkarojot ēnu ekonomiku," pauda komisijas priekšsēdētājs Reirs.
Pirms lemt par likumprojekta tālāko virzību, Saeimas Juridiskais birojs rosināja uzklausīt Valsts ieņēmumu dienesta viedokli par to, vai nodokļu administrācija ir gatava jauno funkciju izpildei un vai personas, uz kurām attieksies jaunais regulējums, savlaicīgi tiks nodrošinātas ar informāciju un metodisko palīdzību. Tāpat komisijai būtu jāuzklausa komercbanku pārstāvji attiecībā uz ierobežojumiem no banku puses.
Jau vēstīts, ka ilgi tapušais likumprojekts paredz pienākumu fiziskām personām, kuru īpašuma vērtība kopsummā pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas, Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt deklarāciju par savu mantisko stāvokli uz 2012.gada 1.janvāri. Deklarētie dati būtu kā atskaites punkts mantiskā stāvokļa izmaiņu kontrolei.
Tāpat likumprojekts paredz nedeklarētu ienākumu legalizāciju, piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 15 procentu apmērā. Paredzēta arī iespēja atbrīvot personu no atbildības par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Par nepieciešamību ieviest "nulles deklarāciju" politiķi spriež jau aptuveni desmit gadus. Vistuvāk ieviešanai šī iecere bija 2008.gadā, kad Aigara Kalvīša (TP) valdības laikā tika pieņemti Ministru kabineta lēmumi par sākumdeklarēšanos, taču to tā arī neieviesa līdzekļu trūkuma dēļ.
2009.gada vasarā toreizējais finanšu ministrs Einars Repše (JL) atzina, ka "nulles deklarācija" atlikta "uz labākiem laikiem".
Sākumdeklarēšanās būtiski atvieglotu tiesībsargājošo iestāžu cīņu pret nodokļu nemaksāšanu, nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju un korupciju. Daži no iepriekš izstrādātajiem projektiem paredzēja, ka cilvēkiem nebūtu jādeklarē īpašumi, kas ir pieejami dažādos reģistros, piemēram, zemesgrāmatā, bet viss pārējais. Dažādos variantos bija paredzēti arī dažādi "sliekšņi", piemēram, savulaik kā minimālo summu "nulles deklarācijai" piedāvāja noteikt 16 000 latu.