Turklāt pirmo reizi neatkarīgās Latvijas vēsturē pērn kā bezdarbnieki bija reģistrējušies vairāk vīriešu nekā sieviešu, stāsta NVA vadītāja.
Savukārt populārāko "bezdarba profesiju" tops jau gadu desmitiem ir nemainīgs - pirmajā trijniekā ierindojams palīgstrādnieks, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs un apkopējs, stāsta NVA vadītāja. Šīs profesijas bijušas "topa" pirmajā trijniekā pat tad, kad bezdarba līmenis bija zems. Toties pirmoreiz raksturīgāko bezdarbnieku vidū bija autovadītāji un celtnieki.
Paševiča šo tendenci skaidro ar to, ka pagājušā gada sākumā visvairāk darbavietu samazinājās apstrādes rūpniecībā, transporta un celtniecības jomā. "Kā redzam, šobrīd situācija ir savādāka. Tā mainījās pagājušā gada otrajā pusgadā, jo tad darba vietas lielā skaitā sāka samazināties valsts pārvaldē – ne tikai ministrijās un kancelejās, bet arī skolās un veselības aprūpes iestādēs. Šie faktori atspoguļojas arī bezdarbnieka portretā," skaidro NVA vadītāja.
Viņa norāda, ka šogad bezdarba situācija pamazām stabilizējas, jo valstī vairs nesamazinās darba vietu skaits. "Sliktā ziņa, ka pagaidām vēl ekonomika neattīstās tik strauji, lai rastos tik daudz darba vietu kā mēs to vēlētos," stāsta Paševica.
Viņa uzsver, ka no 162 000 reģistrēto bezdarbnieku šobrīd pabalstu saņemt tikai 25% jeb 39 905 cilvēki. "Es uzsveru – TIKAI 25%," saka NVA vadītāja. "Tie visi patiešām ir NVA klienti," norāda Paševica, un stāsta, ka pašlaik 50 000 cilvēku cer uz iespēju iesaistīties aģentūras atbalsta pasākumos, piemēram, tā dēvētajā "simtlatnieku" programmā.
Aģentūras "sāpe" esot ilgstošie bezdarbnieki – tādu ir gandrīz 60 000 jeb 37% no visiem reģistrētajiem. "Vēl šā gada janvārī tie bija 16% (29 000)," stāsta Paševica, norādot – jo ilgāk cilvēks ir bez darba, jo grūtāk viņam atgriezties darba tirgū.
Vislielākajam bezdarba riskam ir pakļauti "vienkāršo" profesiju darbinieki, galvenokārt palīgstrādnieki, stāsta NVA vadītāja. Viņa lēš, ka no 100 cilvēkiem ar pamatizglītību bez darba ir 27, bet no simta ar augstāko izglītību – tikai seši. "Šie skaitļi ilustrē uzskatāmi – lielākais risks palikt bez darba ir tiem, kam nav profesijas un amata," saka Paševica.
Viņa atzīst, ka bezdarba novēršanai traucē stratēģijas un prioritāšu trūkums gan atsevišķu uzņēmumu, gan valsts līmenī. "Kuri ir tie virzieni, kuri būs vajadzīgi Latvijas tautsaimniecībai pēc desmit, divdesmit gadiem?" jautā NVA vadītāja.
Viņa norāda, ka nevarot nosaukt vienu konkrētu profesiju, ko visvairāk pieprasa darba devēji. Šogad vispieprasītākie bijuši pārdevēji, bet pirms Saeimas vēlēšanām – intervētāji. "Tad mazā skaitā seko dažnedažādas citas profesijas," stāsta Paševica.
Arī darba meklētāju vēlmes esot visai dažādas un "pēc daudzkārtējiem darba devēju atteikumiem iepriekš uzstādītās mērķa latiņas krīt aizvien zemāk un zemāk". "Esam saskārušies ar situācijām, kad darba meklētājs izmisumā sāk slēpt savu augstāko izglītību, pieredzes bagāžu, jo atraidīts ar iebildumu: jūs mums nederat, jo esat pārāk gudrs," stāsta NVA direktore.
Mainījusies arī attieksme pret atalgojumu – 2007.gadā "par 500 latiem neviens nedomāja sevišķi kustēties", bet tagad "samaksa 200 – 300 latu apmērā tiek novērtēta jau ļoti labi", saka Paševica.
Viņa uzskata, ka nākamgad bezdarba situācija saglabāsies stabila. "Domāju, ka nejutīsim strauju bezdarba kāpumu, bet nesagaidīsim arī strauju situācijas uzlabošanos," prognozē NVA direktore, norādot, ka "patlaban lielākā daļa darba devēju ietur pauzi, lai saprastu, kādas izmaiņas sekos pēc nodokļu palielināšanas". Taču "es teiktu, ka situācija kopumā būs stabila", uzskata Paševica.
Jau ziņots, ka šogad novembra beigās reģistrēta bezdarba līmenis Latvijā saglabājies 14,3% līmenī un kā bezdarbnieki bija reģistrējušies 161 789 cilvēki.
