NVO: premjera biroja sastāvā jāiekļauj padomnieks pilsoniskās sabiedrības jautājumos  (2)

Aicinājuma pamatā ir lūgums risināt samilzušo problēmu attiecībā uz valsts pārvaldes institūcijas vai politiskas amatpersonas, kas pārrauga un mērķtiecīgi attīsta šo starpsektoru politiku, neesamību. "Pilsoniskās sabiedrības jautājumi saistīti ar visām valsts un pašvaldību politikas jomām un esošajā ģeopolitiskajā situācijā ieņem nozīmīgu lomu iekšējās un ārējās drošības jomā," uzsver organizācijā.

LPA direktore Kristīne Zonberga norāda, ka saskaņā ar virkni politikas plānošanas un ieviešanas dokumentiem, spēcīga, noturībspējīga, demokrātiskās vērtībās balstīta, droša pilsoniskā sabiedrība ir vienas no Latvijas prioritātēm. Turklāt esošajā ģeopolitiskajā situācijā, būtiski pieaug valsts iekšējās un ārējās drošības nozīme, kur būtisku lomu nacionālās drošības sistēmā ieņem pilsoniskā sabiedrība kā demokrātijas sargi.

"Taču līdz ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietas sekretariāta likvidēšanu 2009. gadā, Latvijā vairs nav atbildīgās institūcijas par pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas un attīstības politiku, un valstī nepastāv institūcija, kas pārraudzītu šo starpsektoru politiku," skaidro Zonberga.

Viņa uzsver, ka problēmjautājums tika pārrunāts arī priekšvēlēšanu diskusijās, kurās politiķi apliecināja izpratni par nepieciešamību atrisināt šo sistemātisko problēmu un Ministru prezidenta padomnieks tika minēts kā efektīvākais risinājums, tādēļ LPA aicina Ministru prezidentu iezīmēt pilsonisko sabiedrību kā vienu no Latvijas valsts prioritātēm, un biroja sastāvā iekļaut arī padomnieku pilsoniskās sabiedrības jautājumos.

LPA atgādina, ka tā vairākkārtīgi, tai skaitā tikšanās reizēs ar partijām un partiju apvienībām pirms Saeimas vēlēšanām, kā arī tiekoties ar Kariņu šā gada 31. augustā, ir vērsusi uzmanību, ka valstī nepastāv institūcija, kas pārraudzītu šo starpsektoru politiku, aicinot risināt šo problēmu un noteikt no valsts pārvaldes institūcijām sadarbības un galveno atbalsta partneri pilsoniskajai sabiedrībai, kas būs atbildīgs par tā darbību un attīstību.

Tāpat organizācijā norādīja, ka līdz ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietas sekretariāta likvidēšanu 2009. gadā, Latvijā nepastāv valsts pārvaldes institūcija, kas pārrauga šo starpsektoru politiku.

Šobrīd pilsoniskās sabiedrības jautājumi fragmentāri tiek skatīti Kultūras ministrijā no integrācijas politikas, Finanšu ministrijā no nodokļu iekasējamības, Valsts kancelejā no sabiedrības līdzdalības ievērošanas ministriju līmenī, Aizsardzības ministrijā no nacionālās drošības aspektiem, Tieslietu ministrija ir Biedrību un nodibinājumu likuma izstrādātājs, Ministru kabinets ir 2005. gadā pieņemtā Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenotājs, Saeima ir 2006. gadā pieņemtās deklarācijas par sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām īstenotājs.

"Neviena no uzskaitītajām institūcijām netur kopēju rūpi un redzējumu par pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu un attīstību, un tās horizontālajiem jautājumiem, tāpēc LPA aicina Ministru prezidenta biroja sastāvā iekļaut padomnieku pilsoniskās sabiedrības jautājumos, kas varētu arī nodrošināt dialogu starp Ministru prezidenta biroju un pilsoniskās sabiedrības organizācijām," uzsver organizācijā.

Vienlaikus LPA aicina iespēju robežās padomnieka izvēlē ievērot labas pārvaldības principus, kas ietvertu arī atklātu konkursu, nosakot skaidrus un iepriekš zināmus kompetences kritērijus, kuriem jāatbilst padomniekam pilsoniskās sabiedrības jautājumos.

Jau vēstīts, ka Saeima 24. novembrī ārkārtas sēdē konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, ar kuriem plānots ieviest ministra biedrus. Ar likuma grozījumiem iecerēts veicināt valdības darba efektivitāti konkrētu politikas jomu pārvaldībā.