Obama: lai Baltijas valstis starptautiski uztvertu nopietni, tām jāapzinās savas vērtības
Foto: Reuters/Scanpix

Eiropas Savienības spēks ir tajā, ka uzvarējis nevis fiziskais spēks, bet gan idejas. Ja mēs sāksim zaudēt idejas, tad būs jāsaskaras ar problēmām jebkurā gadījumā, tā atzina Baraks Obama, 44. ASV prezidents 2009.-2017., fonda "Obama Foundation" pasākumā Berlīnē. Obama atbildēja arī uz jautājumu, kāda ir Baltijas valstu nozīme mūsdienās, kad valstu līderi ir norūpējušies par transatlantisko attiecību noturību.

"Uzskatu, ka nozīmīgākais, ko tādas valstis kā Igaunija, Latvija un Lietuva var darīt, ir turpināt reflektēt iekšēji par to, ko tām nozīmē tādas vērtības kā demokrātija, brīvība un tiesiskums," atbildēja Obama.

Tiekoties ar 300 jaunajiem līderiem un viesiem no visas Eiropas, Obama runāja par to, kāda būs Eiropas nākotne, ko nozīmē būt aktīvam pārmaiņu veidotājam un kā fonds "Obama Foundation" var atbalstīt jaunos līderus.

Ņemot vērā neskaidrību par lielvalstu vēlmi pildīt noslēgtās vienošanās, viens no jautājumiem ir, vai tādas valstis kā Latvija ilgtermiņā var paļauties uz sabiedrotajiem, kā arī kāda ir mazo valstu loma translatlantiskajās attiecībās.

Te jānorāda, ka pagājušā gadsimta nogalē tika noslēgtas vairākas vienošanās valstu savstarpējās sadarbības stiprināšanai. Šie dokumenti galvenokārt nodrošina to, ka tā vietā, lai karotu, valstis izvēlas sadarbību un kompromisu meklēšanas mehānismu. Mūsdienās starptautisku līgumu laušana vai neievērošana nav nekas neparasts vai pārsteidzošs. Bažas raisījušas, piemēram, esošā ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi, ka ASV vajadzētu izstāties no NATO. ASV jau lauzusi vairākus starptautiskos līgumus, piemēram, izstājusies no Parīzes klimata līguma, kā arī no Aukstā kara laikā noslēgtā Vidējā un tuvā darbības rādiusa kodolbruņojuma neizplatīšanas līguma (INF). Rietumvalstu attiecības un vienotību ar ASV šāda līgumu laušana iedragājusi, ko, piemēram, parādīja Eiropas Savienības (ES) valstu paustā nožēla par ASV izstāšanos no Irānas kodollīguma pērn.

Bijušais ASV prezidents uzsvēra, ka vairākas alianses, tostarp NATO, tika izveidotas Aukstā kara laikā ar mērķi stiprināt starptautisko kārtību. "Pēc Otrā pasaules kara un traģēdijām, ko tas atnesa Eiropai un pasaulei kopumā, izveidojām virkni starptautisko institūciju, tajā skaitā ANO, "Bretton Woods", Pasaules Banku un citas (..) Tās institūcijas nav bijušas perfektas. Bieži tās dalībnieki, ieskaitot arī manu pārstāvēto valsti (ASV), tās ietvaros ir operējušas divkosīgi. Deklarācijas un hartas bieži tika pārkāptas vai ignorētas. Tomēr ir svarīgi, ka tās izveidoja struktūru un tiekšanos uz ideāliem, kas ļāva mazākām valstīm, grupām un cilvēkiem tiekties pēc noteiktajiem mērķiem un, pieņemot kādu hartu vai citu dokumentu, saukt iesaistītās valstis pie atbildības," norādīja Obama.

Viņaprāt, Aukstā kara beigas un iestāšanās starptautiskās aliansēs ar rietumu valstīm bija "iespēja tiekties uz šiem ideāliem" tādām valstīm kā Latvija.

"Diemžēl šobrīd stāvam krustcelēs, jo ilgākā laika periodā esam pieņēmuši par pašsaprotamu to progresu, kas ticis paveikts. Mēs neesam pietiekami rūpējušies par mūsu demokrātijām, aliansēm un starptautiskajām institūcijām, neesam tās atjaunojuši un pielāgojuši jaunajiem apstākļiem," teica Obama un norādīja, ka ekonomisko un demogrāfisko izaicinājumu, kā arī tehnoloģiju attīstības dēļ ir radītas izmaiņas sabiedrībā.

Līdz ar to cilvēki sākuši justies "nedroši un neapmierināti", kas savukārt radījis pretreakciju pret pastāvošo kārtību. "Līdz ar to mūsu izaicinājums tagad ir atsvaidzināt un atjaunot tās idejas, kas attiecas uz starptautiskajām aliansēm, kuru daļa ir arī Baltijas valstis," sacīja bijušais ASV līderis.

Runājot par NATO, Obama uzsvēra, ka savas prezidentūras laikā ir skaidri iestājies par visu dalībvalstu vienlīdzību: "Ceturtais un piektais pants nozīmē tieši to, kas tajos rakstīts, un tās nav tikai jaukas frāzes, bet gan konkrēts plāns un darbs, kas jāveic, lai sagatavotos pašaizsardzībai alianses ietvaros. Tika veiktas apmācības un plānošana, kas to arī atspoguļoja".

Bijušais ASV prezidents atzina, ka nav informēts par visu detaļās, kas šobrīd notiek NATO ietvaros no ASV puses, tomēr atzina, ka "ir zināmi izaicinājumi". Viņaprāt, Baltijas valstīm jāreflektē par to, ko tām nozīmē tādas vērtības kā demokrātija, brīvība un tiesiskums, "lai tajos brīžos, kad Baltijas valstis uzstājas pasaules priekšā un starptautiskos forumos, to teiktajam ir uzticamība". Obama skaidroja, ka "ir svarīgi, lai tās var skaidri parādīt to, ka tās pilda hartās un dokumentos noteiktos solījumus, un prasīt arī lielākām valstīm, lai tās ievēro savējos". Bijušais ASV līderis uzsvēra: "Ja iekšēji valstī notiek atpakaļ slīdēšana šajā ziņā, tad, manuprāt, valstu argumentiem ir mazāk morālā spēka".

Neskatoties uz to, cik NATO dalībvalstis vai citu starptautisku institūciju dalībvalstis tic institūcijas idejai kā tādai, pēc bijušā ASV prezidenta teiktā, ir svarīgi, ka realitātē institūciju stiprumu un vienotību nav nepieciešams pārbaudīt. "Tas nozīmē, ka, jo stiprāka ir Eiropa un jo vairāk tiek strādāts iekšēji, jo vairāk Eiropas Parlaments reflektē uz jau pieminētajām vērtībām - demokrātiju, brīvību un tiesiskumu -, jo vairāk tiek stiprināts Eiropas projekts, NATO un jo stiprāka ir šī savienība pret iespējamiem iebrukumiem," sacīja Obama.

Eiropas Savienības spēks esot tajā, ka uzvarējis nevis fiziskais spēks, bet gan idejas. "Ja mēs sāksim zaudēt idejas, tad būs jāsaskaras ar problēmām jebkurā gadījumā," teica bijušais ASV prezidents.

Uzstājoties 300 jauno līderu priekšā, bijušais ASV prezidents arī skaidroja savas vizītes Berlīnē iemeslu: "Es biju viens no jaunākajiem prezidentiem, kas nozīmē, ka esmu arī viens no jaunākajiem bijušajiem prezidentiem. Man bija jājautā sev, kas ir tas, ko varu darīt tālāk, kas būtu ar lielu ietekmi un nestu pārmaiņas?"

Obama skaidroja, ka, viņaprāt, svarīgi ieguldīt līdzekļus un enerģiju tādās jomās, kas pašam liekas nozīmīgas. "Ticu, ka eksistenciāls izaicinājums visai cilvēcei ir klimata pārmaiņas. Uzskatu, ka svarīgi veidot sabiedrības, kas balstās tolerancē un savstarpējā cieņā, neskatoties uz etniskajām un reliģiskajām atšķirībām," minēja Obama.

Bijušais ASV līderis arī izteica atbalstu sieviešu tiesībām un nevienlīdzības mazināšanai, kas radusies globalizācijas un tehnoloģiju attīstības ietekmē. Viņaprāt, lai sasniegtu reālas pārmaiņas sabiedrībā, nepieciešams ieguldīt nākamajā paaudzē. Tieši šī iemesla dēļ bijušais ASV prezidents regulāri tiekas un veido sadarbību ar jaunajiem līderiem dažādās pasaules valstīs.

Fonds "Obama Foundation" ir izveidojis programmu, lai starptautiskā līmenī iedvesmotu un apvienotu nākamo paaudžu līderus. Programmas mērķis ir atbalstīt personas, kas rada taustāmus risinājumus izaicinājumiem gan savās kopienās un valstīs, gan visā pasaulē.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Ārlietu ministrija ASV Baltija Baraks Obama Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Lasāmgabali NATO
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form