Par gatavību izvirzīt Zatleru otrajam termiņam augstajā amatā līdz šim paziņojušas apvienība "Vienotība" un "Par labu Latviju".
Taču PLL trešdien sāka šaubīties par atbalstu Zatleram pēc tam, kad prezidents pauda PLL kategoriskajam uzstādījumam pretēju viedokli viendzimuma laulību jautājumā.
Publiski par Zatleru solījusies balsot arī nacionālā apvienība VL-TB/LNNK. Taču iepriekš tās pārstāvis, viens no "Visu Latvijai!" līderiem Raivis Dzintars kritizēja Zatleru par "nelatviskiem momentiem" viņa darbībā. Politiķis toreiz norādīja, ka "šādi izteikumi un apstākļi Nacionālajai apvienībai padara balsošanu par Valda Zatlera kandidatūru visai sarežģītu". Tomēr apvienības valde pēc tikšanās ar pašreizējo prezidentu tomēr izlēma par labu Zatleram.
Rezervētu pozīciju pašlaik ietur otrs lielākais parlamentā pārstāvētais politiskais spēks – opozīcijā esošā apvienība "Saskaņas centrs" (SC). Pagājušajā nedēļā apvienība paziņoja, ka pagaidām nesteigsies ar lēmuma pieņemšanu par Valsts prezidenta vēlēšanām, jo tam vēl esot daudz laika un patlaban notiekot viedokļu apkopošana no reģioniem, kā arī analīze par tikšanos ar Zatleru un viņa sniegtajām atbildēm. "Ne šonedēļ, ne nākamnedēļ vēl nepieņemsim lēmumu," sacīja partijas pārstāvis Valērijs Agešins.
Viņš arī norādīja, ka tagad nevarot dot precīzu atbildi, vai SC virzīs kādu citu kandidātu prezidenta amatam, piemēram, valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu. "Tas, ka Sudraba skaidri un gaiši pateikusi, ka būtu gatava izskatīt šādu priekšlikumu, ir pozitīvs fakts. Bet pagaidām mēs to nedarām un sarunas nenotiek," pauda SC politiķis.
Ne pie vienas Saeimas frakcijas nepiederošais deputāts Visvaldis Lācis nebalsos par Zatlera atkārtotu ievēlēšanu šajā amatā.
Tomēr vislielāko intrigu prezidenta izvirzīšanā jau mēnešiem ilgi uztur "Vienotības" koalīcijas partneris Zaļo un Zemnieku savienība, kas tā arī nav skaidri pateikusi, vai Zatleram ir nodrošinātas visas partijas deputātu balsis. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis vairākkārt atzinis, ka frakcijas vairākums atbalsta pašreizējā prezidenta pārvēlēšanu, taču nav izslēgta iespēja, ka savu pretendentu piedāvā kāds no ZZS deputātiem ar atšķirīgu viedokli.
Pēdējās frakciju sēdēs pirms Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšanas termiņa sākuma gan "Saskaņas centra" (SC), gan Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS)
Tikmēr gan publiski, gan aizkulisēs minēti arī citi Valsts prezidenta amata kandidāti, visbiežāk – valsts kontroliere Inguna Sudraba. Viņa gan pati uz žurnālistu neatlaidīgi uzdotajiem jautājumiem konsekventi atbild, ka neviens no politiskajiem spēkiem nav viņu uzrunājis par iespējamo kandidēšanu, bet, ja šāds piedāvājums nāktu, viņa to izvērtētu.
Kā iespējamie pretendenti valsts galvas amatam minēti arī Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, Eiropas attīstības komisārs Andris Piebalgs, Saeimas priekšsēdētājas biedrs <="" a="">, Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš (TP), Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševičs, bijušais ārlietu ministrs Aivis Ronis. Pēdējās dienās kā iespējamā kandidāte medijos minēta arī parlamenta spīkere Solvita Āboltiņa, kura gan šādu "teoriju" noliedza.
Jaunākās socioloģiskās aptaujas liecina, ka "prezidentu duelī Sudraba pārspēj Zatleru - SKDS aptaujā Sudrabu par piemērotāku prezidenta amatam nosauca 34,6% aptaujāto, Zatleru – 27,3%, bet 23,3% respondentu par piemērotu Valsts prezidenta amatam neuzskatīja nevienu no viņiem.
Savu pētījumu pasūtīja arī ZZS, un tā rezultāti liecina,, ka ka par esošo prezidentu balsotu 30,9%, Ventspils mēru Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") - 26,3%, bet Sudrabu - 24,7% aptaujāto.
Zatlers marta vidū paziņoja par gatavību kandidēt uz otro pilnvaru termiņu. Kandidatūras prezidenta amatam politiķiem jāiesniedz no 19. līdz 24.maijam, bet no 25.maija līdz 8.jūnijam ir jāorganizē prezidenta vēlēšanas.