Trešdien Latvijas Bankas ikgadējā tautsaimniecības konferencē, kas veltīta izglītības nozares reformām, Grigorjevs sacīja, ka viņš pats vada vienu no lielākajām vidusskolām ārpus Rīgas, taču arī paša vadītā skola neesot pietiekami liela.
Viņš pauda, ka, ir jādomā par lielām vidusskolām, kur katrā no vidusskolas posma klasēm ir vismaz divi trīs klašu komplekti. "Arī Ogrē 10-12.klašu posmam jābūt lielākam," piebilda direktors.
Viņaprāt, šāda soļa ieguvumi ir acīmredzami - piepildītas klases ļauj piepildīt skolotāju maciņus, kā arī skolotājiem specializēties. Arī jauniešiem šādā veidā var piedāvāt daudzveidīgākas izglītības iespējas, piebilda Grigorjevs.
Domājot par šādu izmaiņu kavētājiem, Grigorjevs pauda, ka viens no maz apspriestiem izmaiņu šķēršļiem ir ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statuss.
"Veicot izmaiņas skolu tīklā, nākas domāt par to, ka tā būs attiekšanās no ģimnāzijas vai valsts ģimnāzijas. Kurš politiķis to gribētu darīt?" jautāja Grigorjevs.
Viņa ieskatā ģimnāzijas nepieciešamas tādu funkciju veikšanai, ko citas skolas objektīvi nevar veikt, proti, īstenot darbu ar izciliem skolēniem. "Visu pārējo var paveikt vidusskolas," pārliecināts Grigorjevs.
Tāpat Grigorjevs konferencē pauda pārliecību, ka Ministru kabineta kompetencē ir jābūt iespējai noteikt minimālo skolēnu skaitu izglītības iestādē, uzsverot, ka patlaban šis jautājums ir Saeimas deputātu rokās.
