OIK komisija amatpersonu iztaujāšanu sāk ar Kariņu; Nemiro min risinājumu
Foto: LETA

Viena no mācībām, kas gūta no Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas problēmām, ir, ka turpmāk, veidojot jebkurus nosacījumus, ir daudz stingrāk jādomā par kontroles mehānismiem un iespējām, jo cilvēka izdoma, kā krāpties, ir diezgan plaša, pirmdien Saeimas Obligātās iepirkuma komponentes sistēmas izvērtēšanai izveidotajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā atzina valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Uz komisiju Kariņš bija aicināts, lai atbildētu uz deputātu jautājumiem par viņa darbību ekonomikas ministra amatā laikā no 2004. gada 2. decembra līdz 2006. gada 7. aprīlim, jo tieša šajā laikā –2005. gada 5. maijā – Saeimā tika pieņemts Elektroenerģijas tirgus likums, kas paredz, ka OIK iepirkuma izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas gala lietotāji, proporcionāli to elektroenerģijas patēriņam.

Stundu ilgajā sēdē, atbildot uz deputātu jautājumiem, Kariņš vairākkārt uzsvēra, ka nedarītu neko citādi arī šodien un ka problēmas ar shēmošanu radās vēlākā laikā.

Kā pirms sēdes vēstīja komisijas vadītāja Ieva Krapāne (KPV LV), Kariņš ir pirmā augstā amatpersona, kas tika aicināta uz komisijas sēdi iztaujāšanai. "Komisijas darbā esam uzsākuši to posmu, kad izvaicāsim visas amatpersonas, kurām ir bijusi saistība ar OIK lietu. Pirmais ir viens no tā laika ekonomikas ministriem Kariņš, bet turpmākās sēdēs tiks aicinātas arī citas agrākās un esošās amatpersonas. Neskatoties uz šobrīd ieņemamajiem amatiem, mūsu kā komisijas attieksme pret visiem būs līdzvērtīga," solīja Krapāne.

Tikmēr ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro aģentūrai LETA atzina, ka viens no mehānismiem elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes likvidēšanai būtu atbilstoša "sloga" jeb maksājuma uzlikšana oglekļa dioksīda (CO2) piesārņojuma jeb emisiju radītājiem.

OIK likvidēšana nozīmēs, ka "mēs to vairs neredzēsim savos rēķinos", aģentūrai LETA paziņojis Nemiro. Politiķis skaidroja, – lai to panāktu, līdzekļi netiks ņemti tikai no budžeta, bet arī atbilstoši Eiropas Savienības nosacījumiem ieviešot principu "piesārņotājs maksā". Kā to ieviest praksē, vēl tiks spriests, taču jau tagad tiek plānots attiecināt šo slogu jeb maksājumu uz piesārņotājiem transporta un enerģētikas jomā.

Tādā veidā piesārņotāji tikšot mudināti kļūt energoefektīvākiem un samazināt radīto CO2 piesārņojumu. Ekonomikas ministrija ziņojumu valdībā arī ar citiem mehānismiem paredzējusi iesniegt līdz 2020.cgada vidum, kad paredzētas diskusijas par kopējām izmaiņām nodokļu politikā.

OIK atcelšana paredzēta no 2021. gada 1. janvāra, ja ieceres būs izdiskutētas līdz 2020. gada vidum un izmaiņas saņems nepieciešamo atbalstu, skaidroja ministrs. Ministrs apstiprināja, ka šādā gadījumā no 2021. gada patērētājiem vairs nebūs jāmaksā OIK maksājums, kas pašlaik ir iekļauts elektroenerģijas rēķinos.

Shēmas nesaredzēja

Jau sēdes sākumā, uzrunājot Saeimas komisiju, Kariņš atzina, ka šāda izmeklēšanas komisija ir ļoti noderīga, lai varētu noskaidrot, kas un kā ir savulaik noticis. Laikā, kad Kariņš bijis ekonomikas ministrs, Latvija tikko bija iestājusies Eiropas Savienībā, un tai bija savos likumos jāievieš ES direktīvas par atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu prasības. Tādēļ tika izstrādāts un Saeimā pieņemts Elektroenerģijas tirgus likums. Kariņš atgādināja, ka tam bija trīs mērķi – ieviest direktīvu par atjaunojamiem energoresursiem, samazināt atkarību no elektroenerģijas importa un virzīties uz brīvu elektroenerģijas tirgu.

Likuma mērķi ir pareizi un atbalstāmi joprojām, uzsvēra Kariņš, bet "jāsaprot kur un kā sakropļoja labu domu". Tālāko attīstības ceļu pēc likuma pieņemšanas viņš salīdzināja ar "ticības lietām", kad labu mērķu vārdā tiek darītas ne tik labas lietas. "Arī te, ieviešot likumu dzīvē, ar manipulācijām izkropļoja visu būtību," vērtēja Kariņš.

Tālāk, jau atbildot uz deputātu jautājumiem, Kariņš skaidroja, ka viņa laikā nebija runas par konkrētiem tarifiem, jo procedūra, noteikumi un kontroles mehānismi pēc likuma pieņemšanas Saeimā jau bija tālāk jaizstrādā Ministru kabinetam. Kariņš darbu valdībā beidza 2006. gada aprīlī, bet attiecīgie MK noteikumi tika pieņemti 6. novembrī. "Tā ir pirmā reize, kad izstrādāja kritērijus. Domāju, ka kaut kad tad sagāja šķērsām," sacīja Kariņš.

Atbildot uz jautājumu, kad tika nolemts, ka OIK attiecināms arī uz dabasgāzes koģenerācijas stacijās saražoto elektrību, Kariņš atzina, ka tas nemaz nav nepareizi, gūt siltumu un elektrību no viena avota, un to paredz ES direktīva, taču tās dokumentos nekur nav teikts, ka tas attiecas arī uz importētu dabasgāzi.

"No fizikas un efektivitātes viedokļa tas ir loģiski," sacīja Kariņš piebilstot, ka par veidu, kā tas tika attiecināts uz gāzi, tas ir jautājums par laiku, kad tapa MK noteikumi. "Man ir aizdomas, ka 2006. gadā procedūras netika izstrādātas tādas, ko dēvētu tagad par pareizu," atzina Kariņš.

ZZS deputāts Viktors Valainis atzīstot, ka "jūs īsti neesat OIK tēvs", tomēr vairākkārt centās noskaidrot, vai Ekonomikas ministrija tolaik ņēma vērā visus pētījumus un aprēķinus par iespējamiem atbalsta mehānismiem un apzinājās sekas mehānismam, ka visiem iedzīvotājiem jāmaksā par atbalstu atjaunojamiem energoresursiem.

Valainis jautāja Kariņam, vai viņš joprojām domā, ka pareizi ir visiem patērētājiem maksāt par atjaunojamiem resursiem un "pusei Latvijas maksāt par to, lai Rīgā būtu mazāks siltuma tarifs"? Kariņš viņam atbildēja ar pretjautājumu, ka arī citās valstīs patērētāji maksā par elektroenerģiju un sadali un ka "varu iedomāties, ka maksā cits, bet kurš"?

Kariņš uzsvēra, ka nevajag jaukt divas lietas – to, kas tika iecerēts un kas tagad izveidots. Toreiz nebija shēmas, bet bija dubultais tarifs (1998. gadā valsts noteiktais dubultais tarifs atjaunojamās enerģijas iepirkšanai – red.), no kā ar šo likumu gribējām atbrīvoties, atgādināja Kariņš. Viņš norādīja, ka, tagad Saeimai atceļot OIK, būs jālemj līdzīgi – kas maksās par atjaunojamo enerģiju, ja ne patērētājs?

Kariņš atgādināja, ka, veidojot viņa valdību, deklarācijā tika paredzēts, ka OIK atcels, bet ekonomikas ministra Nemiro sagatavotais ziņojums neieteica to vienkārši atcelt, jo tad soda naudās būtu jāsamaksā gandrīz miljons eiro. Pagājušā nedēļā Nemiro iepazīstināja ar nākamo starpziņojumu par to, kā panākt, lai nekrāptos šajā jomā. "Es vēl gaidu no viņa, kas ir īstais un pareizais risinājums," sacīja valdības vadītājs.

Arī Kariņa partijas biedrs Atis Lejiņš (JV) sacīja, ka Lietuvā un Igaunijā tāpat kā citviet ES ir tā pati sistēma, ka maksā patērētājs, bet par to, lai "neaiziet greizi", rūpējas regulators.

"Saskaņas" deputāts Jānis Ādamsons atzina, ka neviens nesaka, ka vispār OIK jāatceļ, bet jāmaina sistēma, no kuras iedzīvojas negodīgi ļaudis. Sakot, ka "problēma jeb suns aprakts tur, ka ir pārāk plašais deleģējums MK par sistēmas ieviešanu", Ādamsons no savas pieredzes valdībā deva padomus, kā būtu pareizāk jāorganizē darbs.

Savukārt uz Mārtiņa Šteina (AP) jautājumu par OIK izvērtējumu jau pēc viņa laika EM Kariņš atbildēja, ka tas ir šīs komisijas galvenais uzdevums noskaidrot, kur un kad pieļautas kļūdas, jo viņš neatceras, ka "tolaik domāju, ka tiek veidota shēma".

"Viena no mācībām – veidojot jebkurus nosacījumus, ir daudz stingrāk jādomā par kontrolēm, jo cilvēka izdoma, kā krāpties, ir diezgan plaša. Kad es ienācu politikā, lielais sašutums bija par dubultajiem tarifiem. Nezinu, ko šodien likumā rakstītu citādi. Likumā arī nevar par konkrētām procedūrām vienoties, tas ir valdības darbs. Tie, kas darbojas noziedzīgi, ir vainīgi, ka pārkāpj likumu. Likumdevējs nav pie vainas, ka kāds pārkāpj likumu. Jūs uzdodat pareizos jautājumus, bet vajag atrast, kas tiešām pārkāpis likumu un kas devis iespēju pārkāpt," sēdes laikā secināja Kariņš.

"Visos laikos, arī agrāk, par enerģiju maksā gala patērētājs. Jau toreiz dubultais tarifs bija iekšā rēķinā, bet cilvēki to neredzēja. Tikai 2014. gadā, atverot elektroenerģijas tirgu, sāka rēķinā redzēt OIK maksājumu. Es neredz citu mehānismu kā to, ka maksā gala patērētājs," atzina Kariņš, kurš sēdes laikā vairākas reizes atkārtoja, ka par atbalstu atjaunojamiem resursiem arī citās ES valstīs maksā gala patērētājs.

Darbs ieilgs

Komisijas vadītāja Krapāne sēdē atzina, ka lielākais mīnuss šajā gadījumā ir tas, ka likumā nav bijis kontroles mehānisma.

Arī deputāts Sandis Riekstiņš (JKP) atzina, ka problēma ir tā, ka likums pieļāva šīs shēmas. Kāpēc likums to pieļāva, kāpēc bija tādas procedūras, kas atļāva darīt to, ko mēs tagad saucam par krāpšanu, to nevar saprast, bet tas arī nav jautājums Kariņam, atzina Riekstiņš.

Visas sēdes laikā, pacietīgi atbildot uz deputātu jautājumiem, Kariņš tomēr visai strikti atbildēja uz Krapānes jautājumu par Kariņa un viņa partijas kopējo atbildību par OIK, jo Arta Kampara darba laikā ekonomikas ministra amatā tika izsniegts visvairāk licenču un Kariņa partija saņēmusi visvairāk ziedojumu no uzņēmējiem, kuru darbība saistīta ar labuma gūšanu no OIK. "Tas ir politisks uzstādījums, tas nav jautājums. Jūs mani aicinājāt atbildēt par laiku, kad biju ekonomikas ministrs," lakoniski norādīja Kariņš.

Jau pēc sēdes sarunā ar portālu "Delfi" Krapāne Kariņa dalību sēdē un atbildes novērtēja kā "riņķī apkārt". Krapāne atzina, ka Kariņš tiks iztaujāts arī turpmāk jau kā Ministru prezidents, lai nevarētu atrunāties, ka pašreiz par šo jautājumu neatbildot.

Uz jautājumu par komisijas turpmāko darbu Krapāne atbildēja, ka paredzētais termiņš – seši mēneši –, var nebūt pietiekams, ja komisija vēlēsies uzklausīt visas lēmumu par OIK pieņemšanā iesaistītās personas. Kā piemēru viņa minēja citas valstis, kur parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbojas pat vairākus gadus.

"Šī afēra ir milzīga, un, manuprāt, ir jāpiesaista vēl papildus spēki, kas specializējas tieši uz šādiem noziegumiem," sacīja Krapāne paskaidrodama, ka ar to domājusi speciālistus no Iekšlietu ministrijas un prokuratūras. Pēc viņas teiktā, vajadzētu no speciālistiem izveidot papildu grupu, kas nāktu talkā komisijai.

OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas galvenais uzdevums ir noskaidrot, kāds ir patiesais sistēmas nodarītais kaitējums valstij, nosaukt vainīgos, kā arī izdarīt secinājumus, lai novērstu nākotnē šādu sistēmu veidošanos.

Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu OIK atbalsta ieviešanas mērķus, ietekmi, kritērijus atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību.

Izmeklēšanas komisiju vada Ieva Krapāne, par komisijas sekretāru ievēlēts Mārtiņš Šteins (AP). Komisijas sastāvā ir deputāti Atis Lejiņš (JV), Romāns Naudiņš (NA), Sandis Riekstiņš (JKP), Viktors Valainis (ZZS) un Jānis Ādamsons (S).

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ekonomikas ministrija Krišjānis Kariņš Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form