Sargājot lašupes, VVD palielinās inspekciju skaitu reģionos, kā arī piesaistīs papildspēkus no pašvaldībām, Valsts policijas un Valsts robežsardzes, sadarbosies ar Dabas aizsardzības pārvaldes inspektoriem un sabiedriskajiem vides inspektoriem. Lašveidīgo saudzēšanas laikā VVD aicina iedzīvotājus ziņot inspektoriem par iespējamu nelikumīgu šo zivju ieguvi pa diennakts tālruni 26338800 vai izmantojot mobilo lietotni Vides SOS.
Par vienu nelikumīgi noķertu lasi vai taimiņu, ja tas iegūts iekšējos ūdeņos, zivju resursiem nodarīto zaudējumu apmērs ir noteikts 715 eiro, bet jūrā – 429 eiro. Par pārkāpumu piemēro arī administratīvo sodu par makšķerēšanas un zvejas noteikumu pārkāpumiem. Fiziskām personām tas noteikts no 280 līdz 700 eiro, juridiskām personām - no 700 līdz 4300 eiro. Ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā konstatēts būtisks kaitējums, pārkāpējam draud kriminālatbildība, atgādina VVD.
VVD atgādina, ka lašu un taimiņu ieguve ir aizliegta visā Latvijā, izņemot licencētās makšķerēšanas vietās. Aizliegums neattiecas uz lašu un taimiņu nozveju, kas iegūta nespecializētajā zvejā Buļļupē un Daugavas posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES. Šajā laikā tiek zvejoti arī vaislinieki zivju atražošanas vajadzībām.
Savvaļas laši, kas nārsto un pirmos dzīves gadus pavada Latvijas upēs, ir unikāla, tūkstošu gadu laikā dabiskajiem apstākļiem pielāgojusies populācija. Tā ir jāsaglabā kā mūsu nacionālais dzīvās dabas resurss.
Salīdzinājumā ar mākslīgi vairotajiem lašiem Latvijas upēs dabīgie jeb savvaļas laši ir mazākumā. Pēc speciālistu aplēsēm dabīgie Latvijas laši mūsu upēs ir ap 10-15%, pārējie ir no zivjaudzētavām ielaistie. Nārsta laiks ir sevišķi jutīgs periods lašveidīgajiem, kad tie kļūst vieglāk pieejami to ikru un gaļas kārotājiem. No viena lašu pāra pēc gadiem upē atgriežas ap 50 jaunu lašu, tāpēc nelikumīga lašu iegūšana šajā laikā nav tikai vienas zivs iznīcināšana.