Komisijas deputāti vērsa uzmanību, ka, aprēķinot zaudējumus, jāņem vērā arī netieši zaudējumi - gan staļinisma represiju upuri trīsdesmitajos gados Krievijā, gan 1944.gadā un 1945.gadā emigrējušie Latvijas iedzīvotāji, gan pēc deportācijām Krievijā palikušie Latvijas iedzīvotāji, portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienests.
Šobrīd apzinot zaudējumus komisija gan aprēķina konkrētus zaudējumus, gan tos apraksta.
Grūtības aprēķinot zaudējumus sagādā ne tikai apgrūtināta piekļuve informācijai Krievijā, bet arī kvalificētu pētnieku trūkums, minēja Stankēvičs. Turklāt nākošgad par gandrīz 70 tūkstošiem latu samazināsies komisijai paredzētais finansējums un būs 120 tūkstoši latu.
Saeimas Ārlietu komisijas deputāti norādīja, ka sarunās ar Krieviju ir jāvienojas arī par vieglāku mūsu vēsturnieku piekļuvi arhīviem Krievijā. Savukārt komisijas deputāte Sandra Kalniete (PS) vērsa uzmanību, ka lietderīgi būtu par totalitārisma upuru kapu un arhīvu izpētes jautājumiem mūsu valsts amatpersonām runāt oficiālo vizīšu laikā, apmeklējot valstis, kurās atrodas arhīvi, izsūtījuma vietas un apbedījumu vietas.